reiz dzīvoja punkts un viņš bija ugunīga bumba, tik tālu, izskatījās pēc saules un laida saules gaismu un tā piepildīja visu upi. kas gribēja uz šo sauli tiekties, tam vajadzēja zebrādas zābaciņus un lakādas cimdiņus, viņus iesēdina krātiņā uz riteņiem un izved pa parku malka dāma kā sunīti savu izvedusi aiz pavadiņa tur un riteņtiņi čīkst, kad jākustās uz priekšu. neņemiet vērā, es te kaut ko melšu. |