|
no sirmajiem logiem mūs ieraudzīja biedēklis. es piesēdu pie kopējā galda pacilāt kājas ritmos lielajos tumbu simbolos un man notis matos iekārtoja grābeklim līdzīgos es ieskrēju dušā ar elpu kā dvaku kā divrindu takti es atkārtoju mantu kārtību dzīvoklī teicu skapis skapis tarelka zivs uz acs kaktiņa piedēklis riebeklis es skapī turēju zīdu man pie acs pielipa strīpa kokaīna līnijas gaismas strēles norobežojošās līnijas ceļu satiksmes smīni man tīk jums tīksmināties tīk es atkal ar radiatoru braucu kupenā man pie dibena pienes skatlogu un liek tur iezīmēt raksturu kur pie skrpostu tušu acīm redzamā tur pie deguna spalvu neparedzamā mēs ar akciju tirgiem tirgojam skādi mēs ar jūsu spekulācijām revidējam āni nuja ka kauns par biksēs turēto un par samosfala barikādēm un mēs jums arī bijām kā klasēm pārlēcēji un taisnojāmies, ka nevaram visu saprast prātīgo, tāpēc arī mūs tur utt. krātiņā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
