Viena lapa - Post a comment

tas man atgādina to reizi, kad mēs aizbraucām ar riteņiem uz Salacgrīvu, un atpakaļ visu ceļu braukt bija par grūtu, tāpēc mēs tā vietā aizbraucām uz Limbažiem, lai brauktu ar vilcienu, bet Limbažos no vilcieniem bija palikusi pāri tikai stacijas ēka bez sliedēm un stacijas iela blakus, un mēs pie tās ēkas pavadījām visu nakti, un viss vienlaicīgi stipri sāpēja no apdedzināšanās saulē un sala, jo nebija segu vai lieku drēbju, tāpēc nevarēja gulēt, un veikalos bija izbeidzies apdegumu krēms, un no rīta bija jāpierunā autobusa šoferis vest riteņus, un nokļūstot mājās bija nepatika pret dzīvi, bet man liekas, ka zobupastu ar skūšanās krēmu es nebūtu sajaucis