es vairs nevaru neko ierakstīt tāpat kā neko pateikt nevaru. vienīgā reize, kad ierakstu, ir kad pirms tam es domās kaut ko pasaku un tad pasaku sev, tā šito ieraksti. man nepatīk klausīt ko man saka darīt, bet savādāk nevar neko ierakstīt, jo to tievo vietu starp rašanos un pateikšanu esmu baigi uzmanījis. ja pavinujus un uzrakstu ko man teica uzrakstīt, tad ir tāda viegla šmaukšanās garša, bet ar to jau var sadzīvot. ar laiku jau visādiem handikapiem jāpiemērojas |
varbūt viss mainīsies, kad mainīsies garastāvoklis. es vienmēr, kad uzpīpēju, domāju savādāk un pilnīgi pašiznīcinos, kad lasu pirms tam tjomkā sarakstīto. tik daudz lieku vārdu un neglītu žestu. kaut kādi vulgāri sižeti. un tad es izdzēšu, jo liekas apkaunojoši un citi pēc tam besās.
vispār jau riebjas īpašības vārdi. jebkādi. viņi visi kaut ko pārspīlē.