Viena lapa -

About  

Previous Entry Jun. 29th, 2010 @ 01:51 pm Next Entry
Zivis pārgāja manā pusē, jo tām bija dzemde un grabuļi arāji. Es biju šodien kaujā, man bija zemenes un apmetnis un man bija gredzens, bet tad es atkāpos, un šaušana notika, es biju gredzenā, un man bija armija, bet nebija karātavu, kur sodīt ļaundarus. Starp dzemdi un starpbrīdi notika cīniņš, kolīzija, kā skolas starpbrīdī satikās pretinieku bandas un izrēķinājās. Pusstundas laikā visi bija apsisti un atgriezās stundās, uz nodarbībām vienmēr nesa nažus līdzi, jo tā bija drošāk pārdurt pretinieku un bumbas izlaistajā gaisā dedzināt sārtu priekš pretiniekiem, lai tos tur sadurtu iesmos un ceptu kā desas un tad novilka bikses un tām izgrieza pogu un arī pakāra uz auklas, lai vējš būtu kā caurvējš tikai druknāks un bezkaunīgāks. Es biju vecišķš un gaudulīgs un kaujas ratos samīcīts, un strauji mani paņēma par sievu, un Gaudi muzejā mani daudzināja un liesmas pabija arī turpat.

Tomēr manas piepampušās acis bija mani apmānījušas, un tagad mana bise bija bikses un tagad no manis nebija kur atkauties, mani dancināja, ar zālēm un ziediem cienāja, konfektēm saldām kā sīrups saķep sejas apmatojumā, ar mutautu nevar notraust, vārtīties tik pļavā starp grāvjiem. Tauta atnāca sastapties ar manu refleksiju un tauta bija manas bailes atnesusi kaujas ratos un tauta bija gredzenu saspīlējusi un tiesājās ar maniem ļaundariem un kaujas iekarsušajiem stagnātiem un man bija vecišķš ļaundaris ar ļauniem un jauniem vainagiem un stilbiem kā stereotipiem un mammas bija arī ieskrējušas taisni starpbrīdī un taustīja manas pasakas, bet es biju gredzenots.

Tomēr lauskas mani panāca un atspārdīja Armani un tauta bija biksēs sapisusies un testa brauciems nabija mani apmācījis.

Kad es biju uz rakstīšanas ceļa es beidzu sevi mānīt bet tas pārāk simptomātiski un es izaugu ārpus klejojošajām ciltīm un mani baznīcā apraka kā skādi uz reliņiem un manas bises bija pieliktas pilnas ar starpbrīžiem un tagad mani bija mācītāji apsmējuši un tautas balsis bija gredzenotas un taustījās kā apgānītas un tas bija uz laimes robežas.

Drosmes apstādināts apstājās arī pulkstenis un es biju izmests uz apavu skapīša izrevidēts un atlaists atpakaļ apskatīties, kā tas manā skatienā izvēdināja skapīti pirms tajā bija iekāpis liekēdis. Es nebiju gredzenu apēdis pietiekami tālos nolūkos, tādēļ es biju gatavs apsēsties kaut vai uz diviem zariem un atvērt skapīti ar kapuci un man bija vaicāts vai es biju gredzenu redzējis tūlīt vai pēc tam un man arī ienāca prātā apvaicāties, kā tas bija manas paduses izrevidējis un tagad manas kapakmeņu atliekas bija veciem cilvēkiem daunismam apstādinātas un es biju vairākas reizes jautājis vai nebija tas kāds skursteņslauķis un man atbildēja, ka skapis bija visas reizes atvedinājis un man bija gaidītais Ījabs uznācis skatīties skabargas un austeres un bija arī manas Āzijas draudzenes un tagad no manas paduses bija veicināšanas balva ar skapīti un durkli uz asmens un manas barokālās atmiņas mani iemidzināja un es biju gatavs apstāties un draudzīgi vaicāt vai kāds nenesīs man papardes atpakaļ uz austrumiem un es biju arī mazliet saslimis ar bišu sklerozi un tagad tas mani atdarināja kā gaužām riebīgs strupastes apvalks un es biju dzēris.

Viņa gulēja pludmalē plika. No skatiena virs augšas bija volejbola tīkls, gaisos lidoja vanags, ērglis Moskviča krāsā es biju gredzenu pavēlnieks bet tikai klasiskajā vārda nozīmē, man vajadzēja izrevidēt tos pašus apvāršņus ko man nebija ļāvis apkaunot mans briesmīgais iedomīgums un tagad es biju uz rezerves somiņas apsēdies un gaidīju kad mani apsauks par briesmīgu ērgli un tagad man bija bise un skapis ar pepsikolu un man bija vajadzīgs diennakts devas mililitrs lai tajos visos skaistumos ievazātu divus centnerus augšējās manieres bet es biju gredzenu savēris tādos apjomos, ka manas paduses man atteica gaišredzību, tādēļ es biju vezumā ienācis un tagad atteicos uz to skatīties kā delveris jo mans citrons bija vairākas reizes mani vedinājis uzprasīties skaistajā briesmu kanālā un tagad manas paduses bija veciem ļaudīm iznēsājušas skaistas bišu gumijas un taisni bija arī tāds kā gaidāmais pantiņš manās biksēs bet es tikai atklepojos un gaidīju kad mani vedinās pārdoties pāriniekiem un man bija Aston Martin gredzens kunilingā un tagad es biju Woksvagen vagons pavadonis un man bija žēl stāties kaujas ratu gumijās jo man bija vairākas reizes tā gadījies, ka no visuma ratiem mani bija redzējis tikai draudzīgais apveids un tagad es biju gatavs uz to paļauties, jo man nebija vaicāts pret rudeni, kā es biju gredzenu atvēsinājis un tagad manas ~alora draudzenes bija mani vaicājušas tikai ievīstīt manas gurnu apvidus skaistākās vainas un tagad manas paduses bija vaicājušas, ko es biju redzējis tajās dienās, kad no manas paduses bija vaicājošais skatiens mani atvedinājis un tagad manas paduses bija vaicājušas jau vairākkārt un tagad es biju vaicājis pretī vai nebija kāds rudzu runkulis, kas man būtu varējis uzkabināt uz ēzeļa un padarīt kailu pret manu miesu un dvēseli, un tautas balsis bija veicinājušas manas paduses un tagad manas skaistākās miesas bija mani novedinājušas tikai draudzīgiem skaistajiem, bravūrīgajiem snaiperiem uzvedinātajos un grauzdiņos iemestajos un tautas balsis bija manas paduses atbrīvojušas un tagad manas paduses bija saldas un tagad to bija vaicājis tikai vienu reizi un tagad tas bija izrādījies pārlieku skaists vairākas reizes uzņemts moments un tagad manas paduses bija vaicājušas ko es tādu biju vaicājis saviem rudeņu draugiem un tauta bija pamācījusi, ka manas paduses bija vaicājušas tikai vienreiz bet manas paduses to bija apņēmušas kā gaidīšanas zonas lielāko veidojumu un tagad to visu bija vajadzējis iekapsulēt un taisīt kā gadumijas veicināšanas balvu bet es nebiju vaicājis tikai vienreiz bet gan divreiz un tagad tas viss bija vaicājis man pretī un gaidījis kad apvaicāšos šajos bravūrīgajos gados un tautas balsis bija mani apņēmušas kā vaicājošais skaistums un tauta bija mani apvēmusi un tagad gaidīja kad es biju jau vecišķš cilvēks būdams kā klauns un tautas gumijotais koks ko nebija vaicājis divas reizes pēc kārtas un tauta bija mani ievainojusi tikai galvā un kaujas gumijas bija manas acis aizsvēpējušas ar trauku linoleju.

Izgājušais vampīrs sasirga ar ampulu.

Tomēr drosme atkāpās un sasēja mani mezglā, bet es biju gredzens starp šiem cilvēkiem man bija vajadzīgs divtik ilgs laiks lai ieskaidrotu saviem paviršajiem paziņām publiskas ainavas ko man bija atvēlējis diktators Ciklopijs un es biju uz ievirzīšanas taisnes, kad no bumbas izripoja skaistais stiklinieks un man bija apņēmības pilns iemesls iedegties drosmē un kaimiņiem kairināšanās iemesls bija izcepies tieši vajadzīgajā stikliniekā un stikliniekam bija apņēmības pilns iedvesmas avots, lai tas būtu ar manu apmākšanos iemānīts un drusku saspiestais skaistums manas baumas atvēlēja tikai dažiem no iesaistītajiem un gaišais staipīgais dzīvžogs bija saspiests ar auklas nekontrolēto iemeslu divējādību un man arī bija gaismas apvārsnis izcepināts tieši tai vietā, ko man bija saspiestais dievturis atņēmis manas mis impērijas aklās zarnas divviru durvis un gaušanās bija vecišķa un skaistais briesmonis mani izcepa uz lauvas kauliem.

Bezceris, mani drosminieki apmainās auklām un es biju uz vecišķā kašķa izcepies ar traipiem un gaumes paliekām man bija vajadzējis tikai divas reizes apieties ar šiem kaislīgajiem citroniem, lai mani apmainītu tikai vienā no ievirzītajām kaijām un bija arī citas citrona vampīrenes un kad es biju uz galvas atskaitījis tikai divas liras no manas apvāršņu gammas es izkāpu kā traktors un taustījos ar bailēm un gaumes iebilstamais dziesminieks atbaidīja dzīvi kā skaistāko no mušmirēm un tagad mani apmainīja pret gripas vīrusies jo man nebija vajadzējis to visu ieredzēt tādos apvāršņos ko man bija vajadzējis delverīgi izsmiet tikai tajos vajadzīgajos skapīšos ko no vemšanas es biju atkoriģējis tikai tagad un man bija bailīgi apsēsties tajos vajadzīgajos iesmos un briesmās, ko sasēja skapī un atstāja uz rudeni.

Gaumes lieta teica leitnants un atņēma man drosmi sastapties ar gaumes ielikņiem jo tiem bija savas līķu armijas un man bija vajadzējis tikai dažas lietas apkaut šajos verandas birztalu gājumos un es biju vaicājis divas reizes pret vēju ko tas bija manas darīšanas sakāpinājis tikai vainagos un drosmes apliktajos nodokļu jūrniekos un es biju vaicājis pretī vai tas nebija no manis atkapājis tikai dažas vai vairākas iemarinētas cūkas ko es biju atstājis tikai ganīties šajos vezumos un tagad es biju vaicājis vairākas lietas, kas no manis bija atkabinātas tikai tad kad es biju vaicājis lietas ko man nebija vaicājis dižais ciklotājs un manas briesmas bija vaicājušas dižajam ciklotājam, ko tas bija manī saskatījis, ka tik ļoti bija man vaicājis vai nebūšu gaišiem lokiem zem acīm redzējis arī kādu klīrīgāku staipekni un tagad es biju izcepies saules paliktnis un zobos ar ozolu bija vedis mani pastaigā lielais gudrinieks.

Tomēr tajās vezumu liesmās es biju vaicājis tikai dažas lietas un tagad biju apstājies skatīties klaigāt un apieties ar jums kā bailīgiem dziedniekiem jo man bija vaicāts vairākas reizes vai nebiju uz jums dusmīgajiem izbijušajiem gaumīgajiem izdabājis tikai dažas Lukrēcija smadzenes un tagad es biju vaicājis vai tas nebija ar mani apgājies kā klerikāls, drusku baismīgs izdzimteņos un gaidīja arī mani tik dikti kā bija gaidījis uz liesmu kvartāliem un tagad manas brašās aumaļas bija mani aprobežojušas un tagad manas briesmu kliedzieniem sastaptās dziesmas bija uz visiem iesmiem manas barankas saderinājušas un kaudzītē vien pārvietoja uz dusmu vācelēm un rudzos nomedītās briesmas ar Ludzu bija manas kailās liesmas uzspridzinājis un tagad mani vainagoja tikai rīcības brīvība un tagad es biju uz visiem iesmiem kā pēdējais duraks aplikts ar monolītu nodokli un taisījos gaumes skandālos izbrīvēt sev pēcgaršu uz šiem skaistajiem briesmoņiem taisījos jau izsprukt ar baiļu zārku un tagad manas paduses bija uz visiem iesmiem izdabātas un gaidīja skaistākās briesmu vāceles un taisījās mani apcelt kā trešo tautas ienaidnieku un tautas barankas mani izsmidzināja un gaišais skapītis bija uz visiem iedrukātajiem brašuļiem skaipā apstājies kā narciss un tagad bija uz visiem dusmīgajiem dziedzeriem manas maniakālās paduses uzbrucējiem apveidā izcepis un taupījis kā kalvinista burkānu jūru u taujājis vai nebijušais traucēklis bija uz visiem iedarbinātajiem druknajiem skandalistiem uzcepis man vienu brašu jūras velti ko pacelt uz paduses lauskām un dziesminiekiem bija vaicājis vai tas nebija mans nolūks pārcelties uz visiem iesmiem un tagad gaidīt vai nebiju bijis mazliet apcelts no drosmes uz skaustu un atpakaļ kā garaiņu jūrniekiem pienākas un tautas balsis bija manas atmosfēras izdebilitējušas un taustījās ar skaistiem brikšņiem un draudzīgiem ļaundariem gribēdami izdabāt skaistajiem brašuļiem tikai tajos gaismas izliekumos ko man bija uz vēdera izcepis skarbais naudas barons uz visiem diriģentiem un gadumijas izsvēpinātais dzirksteļu Juris ar pieciem mandarīniem kabatā un draiskulīgu briesmu uzvarētību un uvertīru kā lielākais lausku iemiesotājs.
(Leave a comment)
[User Picture Icon]
From:[info]gedimmteversion
Date: June 29th, 2010 - 02:23 pm
(Link)
jeetje. logoreja.
[User Picture Icon]
From:[info]punkts
Date: June 29th, 2010 - 03:00 pm
(Link)
lego trips, brālīši
[User Picture Icon]
From:[info]auns
Date: June 29th, 2010 - 02:34 pm
(Link)
viens divi trīs nu tu esi vēl viens Juris. gadu mijā būs būtiskāk.
[User Picture Icon]
From:[info]punkts
Date: June 29th, 2010 - 03:00 pm
(Link)
brālītis
[User Picture Icon]
From:[info]auns
Date: June 29th, 2010 - 03:20 pm
(Link)
brālītis uz vistas kājiņas brāļi grimmi un ziemeļi
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba