mēs savus rūterus nonesām pagrabā un komunicējam ar sēņu palīdzību. tas ir tā, ka netiekas, bet viens ar otru ņemās tāpat, nu tur atceras, kā ir bijis, pustoņus, maliņas klāt, nost. un arī iztēlojas ko darītu, ja būtu. tad iznāk liedagā un jūtas dīvaini, kad atklājas, ka citi pa to laiku ir fizikālijās tīri aktīvi dalījušies. a man tāpat labi, rastamans musolini iedzer zivju eļļu un sāk žagoties. jā, laikam tā var teikt, nevajag uzreiz kaunēties |