Viena lapa - Post a comment

Esmu sajaukusi visus savus iekšējos pulksteņus. No gultas izrāpjos ap vieniem, gultā rāpjos ap diviem. Pirmdien beidzot uz darbu, lai gan es neatteiktos no vēl vienas atpuņķošanas sesijas.
Vakar es domāju, ko es darītu, ja paliktu bez darba. Un es izdomāju, ka vai nu brauktu mājās pie mammas palīdzēt viņai vai arī brauktu uz Izraēlu strādāt kibucā. Pēdējam variantam es redzu vienu ļoti nopietnu šķērsli - viņiem tur mēdz būt čūskas. Jau uz Latgali aizbraucot, mans asinspiediens saceļas un es visu laiku skatos uz zemi, kad esmu laukā. Es nesaprotu, kāpēc man tā Izraēla tik ļoti patīk, bet tā varētu būt valsts, kuru es gribētu par savām otrajām mājām. Man noteikti uz turieni jāaizbrauc arī šogad.