 | Nov. 27th, 2009 @ 07:01 pm  |
|---|
|
jaunais pāris iztesās pagalmā, tas bija prāvs. viņš aiztika kāzu kleitu tiktāl, lai kaimiņš neredzētu, bet pusdienās viņi visu laiku pavadīja pie kazām, izrādījās un maigojās. ar skrūvēm bija tāpat, tās iejuka barā un bija jau gatavas būt par vissvarīgākajām, kad sākās skološana. tā vienmēr notika, ka sākās vairāksolīšana. visapkārt dega, un šajā ziņā viņi neatšķīrās, nebija noklusēti. pa to laiku garāžā skats skrāpējās ap vīru, dūmos tīts tas bija piesarcis. viņš vairs nebaidījās un žagas varēja tēlot kā vīrs. dūmos ietinies un sasarcis kā vīns, skaļi čāpstināja un aplēja blakusstāvētājus labākai redzamībai. nekas neliecināja par tāvakara kopdzīvi, jo gadi, kas kopā pavadīti, sāp pakāpeniski, tie atskrien kā kazlēni un dod jaunu sparu. Benita iesēdās savā jaunajā auto un sāka draudzēties ar Ritu. tev būs māsīca, viņa teica, jūs abas būsiet kopā un turēsieties kopā. kad jaunais pāris izkāpa no auto, tas tikai aizvadīts līdz laimes altārim, kur kārtojās kārtis vispārējai apbrīnai. nenovērtē to par zemu, jo mūsu automobilis mūs atkārtos. Karla pieskrēja kūsājošiem matiem un cauri mētelim noelsās - es taču teicu, viņš te ir lieks, es taču zināju. ej, meit mājās, neniekojies, viņu apsauca tēva māsa, un savākusi visas mantas, metās, kur vēlas. tu nesaprati, viņai pakaļ kliedza palicēji, es teicu, ka nebraukšu. bet tas vairs nebija izturams, un mēs nolēmām pārlādēt dūšu, jo veidojās panika. Benitas māte pie manis pienāca un teica tā - kas par lietu? es atsprāgu atpakaļ. nebiju radis pie šāda pavērsiena, bet Benita mani mierināja, būsi iemīlējies. kamēr mēs ar Laimu kravājām mantas un krāmējāmies ap manu vārdu, mūsu starpā iespraucās māte un teica, ak tu mammiņ, esmu taču jūsu starpā. tikmēr dienas gāja garām un kļuva mazliet ilgākas. es pavēlu nezināt to, kas notika naudas prombūtnes laikā. mēs bijām lielceļnieki un mūsu nolaupīšana nekur nevarēja novest. pie Laimas kapa piestāja džips un ērmotā solī no tā izkāpa raudāšana. Laima bariem vien skrēja tai pakaļ, vicinādama ar divdesmitnieku, bet visas bāra kurpes bija zaudētas uz ilgu laiku. viņa iekoda savai meitai un pārmeta nevarēšana, bet smagais klucis blakus sēdeklī tramīgi grozīja galvu, bija ieslēgta nepareizā radiostacija. Laima šajā mutulī bija atliekusi galvu un nebija nekas cits kā sieviete pie stūres. ceļš vibrēja un viņa jau bija tikusi līdz pusei, kad vieglā gaitā priekšā iznāca ātruma inspektors un novilka taisnu līniju pa ārējo malu. beidzot tas ir noticis, viņa noteica un apturēja pajūgu.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}