Viena lapa -

ja biji sliņķis, tev nāksies atbildēt. arī viņiem būs jāatbild. arī Karlai. viņa to zina vislabāk, bet nekad neatzīsies. viņai pašai tiek vislielākais slogs. tas gan tāpēc, ka galvā tā ir iekārtots, gan atkarībā no dzīvā svara. Alvi, Alvi, turi manu roku, es nezinu, kā noiet taisni, bet tu esi gudrs, tev nav ne vismazāko šaubu. kad es šaubos, es kādam pajautāju, uzticos, tas manas šaubas kliedē vai arī nē. ja esmu dziļi pieķērusies, nekad nerunāju par slimībām. tikai dažkārt izsakos, ka

gribētu izkļūt ārā, bet bieži esmu kautrīga. tu vari man neticēt, bet es gribētu kaut tā būtu. vai tad tā nav? ik reizi, kad tu mani nāc apraudzīt, es atraisos un man kā kunkulis no muguras noveļas uz veselu mēnesi. piemēram, tagad esmu atraisīta, bet tu to nenovērtē. kad toreiz sēdējām lidmašīnā, mēs abi atradāmies dīvainā stāvoklī. lidojums varēja sākties, bet mums nebija par ko runāt. vai tu to nosauktu par mūžīgu ieslīgšanu vispārinājumos? es tevi paņemtu līdzi, bet man ir svarīgi zināt, ka esmu tev saprotama. runa ir

par atslīgšanu un neraizēšanos. vai tev jau ir gana? es patiešām vēlētos tev kaut ko pastāstīt. gribētu, lai tu mani saproti bez pienākuma, lai ļaujies man ik dienu, ļaujies šai trakajai spēlei. kad bijām mazliet tuvāk galamērķim, pienāca tā diena, pēc kuras ļaudis vairs nav maināmi. pie manis pienāca Karla, lai atklātu savu sirdi un pastāstītu par savas māsas elastīgajām kājām. viņa esot nopirkusi uzvalku Alvim, lai tas neizskatītos pēc liekšķera, bet vidējā atzīme neesot pacēlusies. viņam esot

bijusi padomā ieruna par māti, ka tā visas šīs dienas esot Alvim jutusi līdzi, bet neesot jaudājusi mainīt savu izskatu. tā esot bijusi pirmā diena, kad viņam sagādātas ciešanas. tas pat neesot īsti vārdos izsakāms, bet kāds esot izlocījies un palicis viens pats. tāds arī laidies, kur kājas nes, kur nu pagadīsies pirmās kāzas. parasti tēvs sāk ar to, ka apjautājas par svarīgākajiem notikumiem, bet šoreiz esot bijusi cita kārtība. tā esot bijusi tēva kārtība.