Viena lapa -

kad bijām atraduši piemērotu brīdi, sākām sist neticīgos. pēkšņi steidzami vajadzēja zināt, cik ir pulkstenis? vai turpināsim viņus sist pa daļām? vai rēķināsimies ar to, ka tēvs palika mājās un to, ka māte saprot? vai tu gultu saklāji? ko viņš tev pateica? ka ir pus četri? tu viņam noticēji? man tepat bija pulkstenis, varēji pajautāt man. rekur tas stāv, ir jau vakariņu laiks. es arī stāvu un pētu, kā vergu vagoni izgaist mēnesī. ir nokritis pirmais sniegs, bet viņa joprojām ir kaila. es ierunājos, viņa uz mani paskatās. pastāsti, kas ir noticis? nekas. viņa atbild strupām frāzēm. var redzēt, ka kaut kas nav kārtībā ar nāsīm. arī acīs tev tāda dīvaina liesma. vai par kaut ko brīnies? vai jūti, ka esmu tevi nodevis? tu vienmēr visam rodi pareizo izskaidrojumu. es vēl nekad neesmu tevi redzējis tik skaistu esam. vai neesi sastrīdējusies? es vēlētos iedzert, bet nezinu, kā to pareizi pasniegt. viss ir atkarīgs no tevis. ja spersi savu kāju, manās acīs zaudēsi vērtību. no skata vien var pateikt, kas cilvēkam aiz ādas. nevajag pat iztēli, vienkārši lietot pietiekami daudz zāles, un ļaudis sapratīs, norakstīs tevi kā augstāku būtni. Alvis stāv ceļa malā ar māsu pie sāniem un blēņojas. viņš pats šeit ieradās, viņu neviens neaicināja. diemžēl to nevarēs novērst, jo māte ir darbā,

bet viņš pats nespēj par sevi atbildēt. pa nakti man pilnas ausis pierunāja. stāstīja, ka tēvs ar viņu nerunājot, neatbildot uz viņa jautājumiem. kas tam par izskaidrojumu? Alvis smīn, viņam acīmredzami kaut kas nepatīk. vai tev nepatīk mana iemītniece? viņa vēl mācās skolā. būtu tu labāk gājis toreiz skolā, tagad tev ietu labāk un nevajadzētu slēpties grāvī un ieraut katru reizi, kad jūti kaut ko nelāgu. es jau tev otro reizi aizrādu, bet tu man tikai rādi garu degunu. arī šoreiz tāpat. vienalga, es tevi audzināšu kā radniecīgu. es tevi laidīšu skolā un tu beigsi liegties, ka tavs sapnis ir saistīts ar tavu vārdu. es neturpināšu, lai tu vari turpināt savus pieskārienus, bet uzmanies. tevis turētāji var sākt žāvāties un tad tavs vārds neizturēs spiedienu. kas par bet? vai esi galīgi savilcies mūlī, ka tev nav ne jausmas par to, kā nav bijis. tik tālu nu esam nodzīvojuši, nodzīvojušies. vai tu vienreiz savāksies?! izskaties kā satrunējis cilvēks. iedomājies tikai, kas būtu par nelaimi, ja pēdējais cilvēks izrādītos tu. visas cilvēces vēsture uz tavas muguras, tavai izturēšanai. bet es pati? es pati neesmu labāka. labprātāk paļaujos uz tevi, kas mani ir tik dikti sāpinājis, it īpaši pēdējā laikā un skolā. man patīk dusmoties, bet pavasarī dusmas pāraug mutuļos. kāpēc tā notiek, nemācēšu pateikt.