Viena lapa -

About  

Previous Entry Oct. 27th, 2009 @ 01:29 pm Next Entry
nosarcis par savu tēvu Vilis pievēra acis un iztēlojās tēvu tecinām bērzu sulas, tad izgāja Latvijā un satika sātanu jeb sevi. roku pielicis pie pleca viņš Laimai teica, lai tā iestājas viņa dēla organizācijā, kur visi tur rokas uz pleciem un atslābinās, kā to dara arābi turot aitas aiz astes un izrunājot slepenos vārdus - "viņa ir pirmā". kad tuvojās rudens, acis pievēra arvien lielāks skaits cilvēku, un bija jūtami pieskārieni. uzcelt šādu dižu templi par godu abiem bija štrunts salīdzinājumā ar trauslo tēva un dēla dzīves līniju, kas draudēja salūzt. durvis atvērās un tajās bija dzirdami soļi. kāds nāk, bet Laima tikvien kā pagūst nopūst sveces liesmu, kad dziļumos sākas murgi, locekļi sāk pagurt un Alvis tiek arestēts. jānopūšas un jādodas uz darbu. abi šie gadījumi vēl ilgi saglabājās atmiņā un par to klātbūtni liecināja vēl nekad nepieredzēta brīvības sajūta. bija jau arī kam pieķerties. atstātās rētas bija dziļas un vienīgās savā veidā. skolā notika pārkārtošanās un divdesmit trīs skolnieki tika atlaisti, viņu sēdekļus aizņēma trusīši ar tirjstūrveida cepurēm un trijstūrveida sēžamajiem. kamēr mēs trināmies gar šiem zvaniem, pie mums pienāca gadu skaitītājs un iedeva dažus gadus avansā dēļ kā mēs sajutāmies mūžam jauni un nonākuši slazdā. no šī brīža mums viss liksies jocīgi un mums būs jāiet skolā, jāizvēlas, kādas stundas apmeklēt, citādi nāks par zīmi briesmīgs rūciens un mūsu mūžs atsāksies tur, kur tas beidzās. tā ir mūsu izvēle un mēs varam iztēloties to, kas mums patīk. Alvis salocīja papīru un pārlocīja to, viņš gribēja zināt, kā ir būt arhitektam. viņš par to bija daudz domājis un daudz vilcinājies, bet tagad viņam radās raibu raibā nojauta, jutās arī mazliet noguris pēc brokastīm, tādēļ tūlīt pat atgriezās gultā un sāka domāt par tēvu, kamēr tas aizgāja uz darbu. pēkšņi nenokurienes, gluži kā no miglas, iznāca māte, atvadījās, aizbrauca, bet Karla Bruni palika viena mīlētāja un apkārt bija tikai tukšas istabas. tās visas ir manas draudzenes viņa attaisnojas un viņai istabā ir lidosta. bet, kā? es vidusskolā redzēju Alvi un viņa dzīvesbiedri un viņi abi mācījās vidusskolā. tas noteikti bija vidusskolā, jo par to ziņoja ziņās un pārraidi pārtrauca īsi joki, ka par to nejoko.
Tags:
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba