|
grīziņkalnā bija viens tāds vecis, kas ar sveci teicās darām brīnumus tad nu šāva siltu pāri tiltiem un pār rīgu labi zinot ka tas viss uz krītu visiem pankiem mutes vaļā nebij redzēts kaut kas tāds prieki bēdas vai kāds mīļums rokas kabatās un klikš pirkstu galos sveču liesmas ne kur pieskarties ne likt ne tur palīdzēt vairs līdzēs ne vairs palīdzība klusu cieš bet kad siltumā ir pārliets tikums iznāk ceļa vidū limuzīns un ar olu kuli rokā veserīti vicinās tas kas nebaidās tas vicos tas kurš pārbijies būs svēts vāzē līkus degunus tas mērcēs dinamītu rīkstēm apjozies un kā pāvs tas slās pa bruģi tenkas brucinādams republikas jaunlaulāto sārts |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
