|
viena blakne taisnāka par iekārtu atnkārtoju aploksne ir taisnāka par iekārtu un izkārtni bet beidziet baltās lentas virtuves iekārtā izkārtne paziņo tipiski varētu būt uz jūtām balstīts vēl dzīvs jancītis berete un stilete vorkr panna strādāt uz izmešiem smiedamies raustīt tīrās galvas plantācijas peruānis pankūku pātaga švamme sēž uz ilgviļņiem maritīms pārtiek nolobītām avotu afīnām pilorama mehikāņu pūdētais siets uzgulst pāriniekam pēdējā klūgā pilsētnieks austs karbonārs uz spilvena stūra parūka ledenes un insulta grāmata polka perelmans atslēdznieks prāta kripta volāns vēsta starpdisciplīns tā pie plašiem ceļiem izceļojušais šaipus drifta nekurienes grēdas pēdējā pēda pēdējākā pēdākā lēkā čieps klausies tā ir izceļošanas soma liftam rokturis ir šeit bijis labības gādā ar stikliem breiks un enters sastopieties uz jurtas ir tā tātad uz jurtas soma uzlikta pleciem pārākā pakāpēc uzlikta soma ar štepseli viņi uz vienas irbes dzīvoja gadu un tad jurta nodega bet pēc tam bija jurtas un jancīša kāzas un viņi nedega varbūt gribētu radīt beretes sniegā un stiletes zem tā burtu jau lika un ar kāju cirta jurta piecēlās no sniega izkasīja stileti uzlika bereti un lika jancītim pliku pannu uz auss un tu tajā pannā redzēji rezignāciju? vai tu tajā redzēji kādu bālāku varbūt vilka aci redzēji vai varbūt tu redzēji bet neliki tam saprast par simfoniju tu redzēji to simpoziju bet tu viņam neliki saprast tāpēc tas ir stereotipiski tas ir tipiski tas ir filmogrāfiski un telepātiski tu redzi ka sienas ir pilnas šķīvjiem tu taču redzi drupačas uz acīm tās ir filmas iezīmes tas ir raksturīgi tu filmas vispār kur liec tajā skapī vai arī tu viņas liec čemodānā ar aizžmiegtām acīm vai aizmiedzi acis kad kāpi vilcienā ar čemodānu pie rokas un vai tu tajā pannā biji ielicis filmu ko cept tu sacep viņu kārtīgi tās ir baložu olas kas kāro pēc kārtības un tās nedaudz smilkst un arī sarkst. |
|
un tirpst pakāpieni uz apskrandušām zeķēm pār ceļgaliem paceļas putekļi ceļa rokas pēc tam notrauks asfaltētos akmens spieķus trauksies ledus pārgriezties pie krustiņiem paliks uz daivām driftējam čaumalas un rakstīs grāmatas ledlauzim starp ribām gurgstēs grāmatas kad tās lauzīs drifts tas lauzīs arī čaumalas vēl nebijušas grāmatas laizīs ceļus un putekļi būs tie vienmēr paliks atmiņā kā pluss tas ir dabiski ka elpot var caur vadiem tas ir dabiski un dīkdienīgi elpot pa vadiem pa vadu galiem pa vaidelotiem un vēl iedod vienu plāksteri kur garām iet gaiss tas ir elpošanas plāksteris un tas ir trekteris tu apsien to sev ap roku un liec tīģeri pie krūtīm tas ir tīģeru plāksteris un tas ir plastmasas trekteris tu to pieliec pie auss un tīģeri rēks tajā un tu klausies kā tīģergarneles plēsīs plusu tīģerim plāsteri paņems no oderes augslējas un režģa miesiņu un viņas to saliks plūša somiņā un tur vēl ieliks vītolu mizas un medus kāri un vienu cālīti un viņas to sakratīs un uzmetīs gaisā un cālītis aizbēgs un somiņa saplīsīs un plāksterīts izrāpos sasities un ieķersies tīģerim spalvās un tīģeris kodīs plāksterītim un plēsīs sev spalvas no galvas un viņš domās ka berete ir traks bet tā vis nebūs jo visu var noslēpt čemodānā un aizslēgt ar lūpukrāsu un neviens nemācēs attaisīt, jo tā ir sarkanā zīme kas atturēs un apstāsies pačurāt rokturis no lifta un sakārtos savas tualetes un tad atsvaidzināsies uz vaigiem viņiem būs plākserveidīgas rokas un no tām birs lifta pogas un lasīs augšā un birs lejā un lasīs pa vaigiem un birs pa vaigiem un zodu un grubulīši uz asfaltiņa sadosies rokās un sadosies kājās un tas būs režģis kam pāri brauks mašīna un saplēsīs riepu un izbirs stikli un sadursies pirksti lasot uz ielas grāmatas mazas plānprātīgas grāmatiņas sabirušas uz ielas tās ir jāsalasa tās ir jāievieto šuplādē un tur tās grabēs un taisīs mūziku uz palodzes jau sasēdās omītes un klausās kājas šūpodamas un elpo par visiem plāksteriem kam īsi pirksti. |