un tirpst pakāpieni uz apskrandušām zeķēm pār ceļgaliem paceļas putekļi ceļa rokas pēc tam notrauks asfaltētos akmens spieķus trauksies ledus pārgriezties pie krustiņiem paliks uz daivām driftējam čaumalas un rakstīs grāmatas ledlauzim starp ribām gurgstēs grāmatas kad tās lauzīs drifts tas lauzīs arī čaumalas vēl nebijušas grāmatas laizīs ceļus un putekļi būs tie vienmēr paliks atmiņā kā pluss tas ir dabiski ka elpot var caur vadiem tas ir dabiski un dīkdienīgi elpot pa vadiem pa vadu galiem pa vaidelotiem un vēl iedod vienu plāksteri kur garām iet gaiss tas ir elpošanas plāksteris un tas ir trekteris tu apsien to sev ap roku un liec tīģeri pie krūtīm tas ir tīģeru plāksteris un tas ir plastmasas trekteris tu to pieliec pie auss un tīģeri rēks tajā un tu klausies kā tīģergarneles plēsīs plusu tīģerim plāsteri paņems no oderes augslējas un režģa miesiņu un viņas to saliks plūša somiņā un tur vēl ieliks vītolu mizas un medus kāri un vienu cālīti un viņas to sakratīs un uzmetīs gaisā un cālītis aizbēgs un somiņa saplīsīs un plāksterīts izrāpos sasities un ieķersies tīģerim spalvās un tīģeris kodīs plāksterītim un plēsīs sev spalvas no galvas un viņš domās ka berete ir traks bet tā vis nebūs jo visu var noslēpt čemodānā un aizslēgt ar lūpukrāsu un neviens nemācēs attaisīt, jo tā ir sarkanā zīme kas atturēs un apstāsies pačurāt rokturis no lifta un sakārtos savas tualetes un tad atsvaidzināsies uz vaigiem viņiem būs plākserveidīgas rokas un no tām birs lifta pogas un lasīs augšā un birs lejā un lasīs pa vaigiem un birs pa vaigiem un zodu un grubulīši uz asfaltiņa sadosies rokās un sadosies kājās un tas būs režģis kam pāri brauks mašīna un saplēsīs riepu un izbirs stikli un sadursies pirksti lasot uz ielas grāmatas mazas plānprātīgas grāmatiņas sabirušas uz ielas tās ir jāsalasa tās ir jāievieto šuplādē un tur tās grabēs un taisīs mūziku uz palodzes jau sasēdās omītes un klausās kājas šūpodamas un elpo par visiem plāksteriem kam īsi pirksti. |