| March 4th, 2023 |
|
vaintorga vilkme atnāc skapi nedomāt uz priekšu atrasties uz priekšējās ķepas un ātrumā sastapties ar acumēru un divas vilkmes atnestās pestīšanas radītājās atnesa arī bikšu priekšu un atnestā pakulu vācele ar plāceni un ienestā medūza ar menstrūzu un diviem vāceles pīpjiem uz jumta sastapās ar klaunu uz pudura un atnesa saviem tēvijas zvēriem dzīves elkus un dzīvības elkdievības ar patvāra samovāriem un nenesa tās ir atnestas papīra pudeles un miegs ir atnests un atnestā papīra pudele bija viņa raidlaikos iznesta no piemājas meža un skraidīja uz jūras briestošā elpvada un sastapās ar klavesīnu un darīja menstruācijas un darītājā parādītā pacietība ar līvu mežnieci ir mierinājums strupajiem glaimiem par patvāru armiju kas nav nākusi no manas sirds bet dūc pēc sīcenes un draiskuļojas uz jūras politbiroja sienām un aiznes makšķeres uz miega pavedieniem un gaismas akvalangiem un dienas zudušajā paaudzē neviens nebija mainīts pret suntažu jurīti un miegainais mierinājums jauktin jaucas pēc brēcošā diližansa un atkairinātais suntažnieks patvāra līcī gānījās un aiznesa rozenbaumu uz jūras pētnīcu un laižas iekšā lustrā ar gaismas paviljona artavām un aiznes mušmires prom no ptorlemeja acurauga acurauga dīdītāja un aiznes smieklus uz pēcapstrādi un aiznes un aiznes paskaties kāds drukns cilvēks drukns noziedznieks ar plēksni uz acīm drukns kretīns slepkava un aiznesatais acurauga burkāns ir viņa raidlugas iestudētā gubernatora acuraugs un iesnas jauktin jaucas viņa pēcpusē un dienas ir vienādas ar visiem kas ar to bija programmēti un aiznesa mierinājumu uz dīkstāves acuraugu un ienesa smadzenes jauktin jauktajā korī un saziepēja skudras ar pašiem pirmsākumiem un iegrima muktupāvela azotē un ienesa iesnas pie iesnu pēdām un saklimpoja viņu izredzētās violetas un aiznesa sanipedu uz stacijas azoti un ienesa skapi pie paviljona luktura un darīja saviem dzīves azimutiem pietiekami lieliskas mutes lai tās aizvērtos un raudzītos ar skatu. |
|
uz klimpām resnas vigvama sienas padzērušās strutas un ļaujas virknei birokrātisku ažiotāžu snaiperē nost katru priedi ar gaisa pistolei līdzīgo un šaudās ar love un nevienmērīgi atzīstas pāridarījumā un smādē kabaci kas atrasts uz taciņas ļaujas atminīgumam un pievārē sauso atlikumu skudras padara viņa acis par klimpām atnes uz bezierunu vāceli skudru pūzni un noliek to auto kapsētā kā prieka vāceli kurā dalīties ar atminētājiem un skaidri saprot vienu lietu par kuru nav bijis tēvišķs jau krietnu laiku un atminas priežu amuletus un skaudības riņķus zem acīm kā kuldīgas vērienīgo moratoriju būtu iedzēris tieši no tintnīcas un aizmirsis paroli kuras uzlaušanai vairs nepietiek aptekšņu un grautiņu pēdas ar paliekošo trieciena vilni rausta arteriālās zvaniņu pēcpuses un kraukšķ uz atpalicēju rētām vējdzirnavu kodolieroči krautin piekrauti pie vēlienīgās sugas piromānijas atkalas grēdas vēcina savas strutas pārāk triecienveidīgi un ļaujas brēkt virsū un raudāt aiz aiskustinājuma lai gan vēdergraizes ir atgriezušās ar jaunu sparu un vielmainiskā būtība skaudīgi raugās ap stūri jauktajam korim iedunkā ar piedurkni un grib jaukties iekšā visādās darīšanās lai notievētu lai būtu zemiskāks un skaitliski pārāks par nieka albinosiem kuri ar kuģi atbraukuši no polimēru salas un grib iekapsulēt mūsu sultāna māsu un iedegas ziņkārībā par zosu kātiņiem un grauj piejūras memoriālu un aizkustināti bikstās pie klints bluķa un raud uz sārta un smejas uz atejas vāka kur tāda cūcība redzēt ka cilvēciskās būtnes laiž caur sevi baļķa galu un tad rezignēti raugās un raugoties pakojas uz ziemcieti un miega trūkumā rausta suntažnieku aiz jūras volāna un miega pekinā skaudīgi raugas uz piecūkoto rīgu un neviens viņa meitai nebija pielicis revolveri pie deniņiem kur nu pie pātagas kāta būtu ķēries kāds cūcīgas manieres ieraudzījis sienāzis un vispār nevar nevienam uzticēties jo pats būtiskākais ir tērcītes dibenā iestidzis dadzis. |
|
argone izstumtā siena prērija izstaipīta skumju pudurī un gaistošajā snīpītī izveicīgi prevelē skudru piedienīguā un skaidrībā, kas nepieskaitāma svinīguma pekstā izveicīgi izrotājot skapi un pievīluši pakulas izstumjot pakavus atraisītās svinīguma klavesīnā izstaipītā skudru paviljonā ievērojot skaidrību par visu, kas būtu bijis vērienīgs un stumjot skumjas veidojas atriebība prāta pulverim velkonim un purva sombrārim dagestānas svelmē un pāvula sumpurnim ievērīgos skapīšos uzkrītoši piestūķētos vilkmei un travestētai prievīšu lustrai izkausētai miega spilvenā atrodoties pulkvedī un meža strādniekā guldītā peldes spalvās uzpūstās kvadrītim un pulsācijas cālim brāļa lingvistiskajā prātulā izskaistinātā pāva skurstenī vēdī makulatūra izveicīgi sniedzot postulātu un privātu acumēru viltniekiem pārākā pakāpē izstumjot skursteni un atlaižot birokrātisko sultānu atkailinātas sniega viltības masterēšanā un pulka vilcējiem izrietošās muguras pārējo kaulu lustrācijā izveicot kultūru un uzrotot punduri kamdēļ pudelē pulsē piedurkne skaidri redzēt nebija iespējams cīņa izrādījās pācelta uzsnigušā gaismas kliedziena pajūgā sniedzoties pēc piedrujas un atliecot uzpircēju skaidro prātu un nevietā radītās svelmes atraidot pakulas atveidojot mālā prāvās piedurknes atlīdzinot visam, kas aizvēsturiski skaidrāks par pārāko sinepi un sniegam pielīdzināto uzpūteni gaisā iekritis amerikānis un kaprīzi sniedzas pulsācijas jauktenī spiedīgos apstākļos klaudzinot jorikus un musulmaņus sakairinātos gusto masterpīsos uzlūdzot dzejnieka dvēseli piesūkties skūpstu skapītim atraidot rocīgās grēksūdzes atraidot pikas un klaunu pildspalvas atrodot skurstenī pētniecības institūtu atraidot skūpstus un atrodoties prieka dvēselē vācot putraimus uzlūgtajām dāmām par piekrītošu mājienu izvērtējot punktualitāti un saprotot, kā superpīrāgs var uzpūsties no laucinieciskas atriebības tējas biezumā un tējas plānumā klūgu jūrīti sastopot atkal. |
|
aklo vistiņu bobslejs neizdarot morālas dabas spriedumus izkundzējot visu aptverto un izkustinot kungu riju arī bobsleja trasi un sarūsējušo tēraudu, kurš ir vispār nevienam nevajadzīgs autoindustrijas dzenis un mēģinot atkailināt patieso pulsācijas dievību atkailinot skunsku un arī brežņeva ņivu un divas devītās slapjā asfalta numismātu biedrība izvirzīja prasību atlicināt kapitāla skumbrijas atlīdzināšanai par nodarīto sutu šovasar un burku birums bija atlicināts un nedienas bija sākušās ar gaismas paviljoniem apteksnes istabā un darvas skumjas pavēra durvis un atlīdzināja skumbriju rievas uz pieres un darīja arī tādas lietas kā lēja skābenes uz sejas un lika gurķus acīs un meditēja uz atnācēju palikušajiem graustiem ap jostas vietu un slapināja acis un lēja burkānu sulu ausīs un meditēja uz mediatēkas sienām sakarinātās austiņas un arī videotēkā bija savas pienācēju pulks un tie visi skatījās un klausījās dzēra tējas garainīšus ēda saldās austiņas un lēja buljonam klāt makulatūras dzeņu pienu un arī ausu aizbāžņus lietoja un vates pikučus kā jau lāčukiem patīk darīt kurināja ugunskuram līdzīgos un darināja sausā atlikuma piekariņus neko nevarēja no viņiem saprast jo impresionisma laikmets bija vienmēr dzīvs un tā bija mūsu impresija, ka neviens kaķis nevar palikt nepaēdis, ja tas noiet gar mūsu durvīm, tāpēc pie mums vienmēr bija daudz kaķpēdiņu un amorfās gāzes gāja ar līkumu, jo tā nepatika ostīt līmlentas, kas bija izkārtas un kas nekarājās, bet līgojās kā karogu hieroglifi un kā zivs piepūšamais matracis kā vējrādis kuru piepūš burās un kurš turas uz tā dieva pavēlniecību un visi oficiozie kundalini jogisti bija sasēdušies ap dārzu un veicināja ražu ar savu domestību un darināja klēpī kaut kādus štruntus tīri lai īsinātu laiku un to visu laiku vajadzēja īsināt, jo tas nebija važās, to nekas neiegrožoja un tas lēja un lēja savu straumi pār straumēnu mājām, kurās lidijas tante bija izcepusi pīrāgus ar aromātiem. |
|
ja joki padara gaišāku, tad gaišais atnācējs bija kā sūtnis ar paciņu antresola putekļu un to visi nāca apskatīt kā tumšā sātana sāgā par tālu ciemu, kur izbrienamie dubļi rudenī, kad līst kā no putuplasta parūkas nāca un gāja piedzērušies krodzinieki un cīnījās ar pašu tautu, kura bija atkodusi bībeli un negribēja klausīties resnajā un riebīgajā pat ļaunajā mācītājā, kurš bija uz vienu roku ar krodzinieku lai gan pats ugunsdziru nelietoja tā vismaz ārēji izskatījās tomēr viņa acīs bija kaut kas sapuvus aizplīvurots un viņa pieglaimīgā valoda starp skarbiem uzbļāvieniem lika šausmās sacelties matiem, bet kā visi tie ziemeļbriežu turētāji sekoja līdzi savai tualetei, kā viņi dzina ūsas un bārdu, ka tā bija glīti pazudusi, tā visu laiku nāca atpakaļ kā tauriņi pavasarī bet mati bija atlaisti gari kā sari tie pinās pa acīm un bija tādi kā nedaudz taukaini, iedomāties tikai visus tos taukus, kas jaucas pa galvu, visi tie roņu vēderi, ko gribas paglaudīt, kad ronītis tev pretī glauda roku, bet nāca tie pieši nāca tie durkļi vienam tam kroga pakalpiņam liela auguma tēvainim ar iesirmiem matiem, tam vispār kulminācijā buntinieki izlaida iekšas ar viņa paša nazi, bet krodziniekam ar dzērumā allaž aizsmakušo balsi tā iebelza ar mietu pa galvu, ka viņš tur arī palika sniegā ar izplūstošu asiņu katarsi viss bija beidzies bet viņa pupainā piebrūte vai māsa, kas viņa tāda bija, kas bija atsūtīta atbalstīt viņu cīņā pret jauno ļaužu iedvesmu tā ar savu savītušo seju kas dancoja no neizpratnes līdz savilktam mūlāpam vispār tā krogus meiča, ko visi starp dziras kausiem spaidīja, kurai pupi dancoja uz visām pusēm tā tikai pielēja un pienesa un tad tie buntinieki sasita mucas iemeta lākturi viss uzliesmoja un tad nodarītājiem nocirta galvas pirms tam krusta kalpam prasot, vai viņi nožēlo nodarīto, viens stringri teica, ka nenožēlo, tam hops un bende ar lielu cirvi darīja galu otrs teica, ka bijis dusmīgs, bet nenožēlo, tam tad krusta kalps stāvēja blakus un lasīja lūgšanu kamēr bende hops un divu galvu nav. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |