|
uz klimpām resnas vigvama sienas padzērušās strutas un ļaujas virknei birokrātisku ažiotāžu snaiperē nost katru priedi ar gaisa pistolei līdzīgo un šaudās ar love un nevienmērīgi atzīstas pāridarījumā un smādē kabaci kas atrasts uz taciņas ļaujas atminīgumam un pievārē sauso atlikumu skudras padara viņa acis par klimpām atnes uz bezierunu vāceli skudru pūzni un noliek to auto kapsētā kā prieka vāceli kurā dalīties ar atminētājiem un skaidri saprot vienu lietu par kuru nav bijis tēvišķs jau krietnu laiku un atminas priežu amuletus un skaudības riņķus zem acīm kā kuldīgas vērienīgo moratoriju būtu iedzēris tieši no tintnīcas un aizmirsis paroli kuras uzlaušanai vairs nepietiek aptekšņu un grautiņu pēdas ar paliekošo trieciena vilni rausta arteriālās zvaniņu pēcpuses un kraukšķ uz atpalicēju rētām vējdzirnavu kodolieroči krautin piekrauti pie vēlienīgās sugas piromānijas atkalas grēdas vēcina savas strutas pārāk triecienveidīgi un ļaujas brēkt virsū un raudāt aiz aiskustinājuma lai gan vēdergraizes ir atgriezušās ar jaunu sparu un vielmainiskā būtība skaudīgi raugās ap stūri jauktajam korim iedunkā ar piedurkni un grib jaukties iekšā visādās darīšanās lai notievētu lai būtu zemiskāks un skaitliski pārāks par nieka albinosiem kuri ar kuģi atbraukuši no polimēru salas un grib iekapsulēt mūsu sultāna māsu un iedegas ziņkārībā par zosu kātiņiem un grauj piejūras memoriālu un aizkustināti bikstās pie klints bluķa un raud uz sārta un smejas uz atejas vāka kur tāda cūcība redzēt ka cilvēciskās būtnes laiž caur sevi baļķa galu un tad rezignēti raugās un raugoties pakojas uz ziemcieti un miega trūkumā rausta suntažnieku aiz jūras volāna un miega pekinā skaudīgi raugas uz piecūkoto rīgu un neviens viņa meitai nebija pielicis revolveri pie deniņiem kur nu pie pātagas kāta būtu ķēries kāds cūcīgas manieres ieraudzījis sienāzis un vispār nevar nevienam uzticēties jo pats būtiskākais ir tērcītes dibenā iestidzis dadzis. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
