| February 8th, 2021 |
|
zemeņu piens labdien miegs atstāja nevis atslāba nevis arī putrojas un ne piņķerējas visi, kas nav tādi, kādus to sauc par ideālistiem nosauktie kadri un nemaz neapdomīgi kas nevienu neinteresē un neviens pat nebija gaidījis no viņa gaismas gadus ir tādi cilvēki, kas nespēj apcerēt savas takas savus strautus štoļikus un tas ir dumpīgi tā darīt kā jau biedri bija viņam dziļi sirdī ierakstījuši gaidāmās kārtas menstruācijas ir arī labas ziņas viņa izlīdzinošais vairogs bija vairākas reizes kaitināts es nesu viņu prom no gundegas un diennakts bija staipīgāka nekā mēness lēpis ir viens dienas zūdamības gandarījums atsvaidzināts un lādē gambīta ludzas un tas ir viņa dzīves izlīdzinātājs, ka nebija viņā nekā no piebaldzēna un tiesnesis gribēja atņemt viņam zemi ir viens diennakts zaglis izdzīsis ir viņs bez kupra palicis un nekādas ne pielietotās ausis nespēja viņu izņemt no slazda, jo viņš bija gandrīz gudrs bez mitas nesdams skudras un taisīja svaidītā kurtupēna skavas ir arī labas ziņas viņš nebija dzērājs un nenēsāja uniformu un gandrīz nekad nekāvās un es viņam iedēstīju stāvas zirga gumijas matos ir viens troses nesējs, kurš nebūtu varējis mani sazīmēt, ja es nespētu no viņa atgūties jo tikai gar pašu gargabalu bija viņa dzīvais kurtizāns dzīves vēl palicis un tagad tas ir viņa galvenais iemesls, lai slēptos un gaidītu skursteni un meklētu ludzas tantes pa kankariem un brankariem un dziedātu skumjas dziesmas un nestu prom līvānietes un nesa arī viņa garā garamgabala skujas un skaistas tās bija tik tālās zemēs sakurtas un nesdamas savas iesnas tes bija gandrīz ganībās pazaudēts un staigāja pa pākoņiem un gandrīz dabūja galu cik skaistas bija viņa izredzētās nevaldāmās rundāles skaistās pilis un tadžiki bija laikam raudājuši skepses pīrāgus dalījuši nesa saviem gaismas gargabalniekiem visu pro no sētas un nekad nepiekodināja lai tie nestu visas savas dziesmas pro no lielās tēvijas un taisīja gundegas no piroksijas un meklēja dziedzerus un taisnoja prieka priekuļus un gandrīz raudāja, cik zaļas bija vinu acis un pornogrāfiskas bija viņu dzijas kamoliem līdzīgās un taisnības pāridarītājas gandrīz gautamu iznesa no manierēm un taisīja viņiem visiem iemūžināšanas manieres un tagad tas bija izvērtēts un staipīgs kā kuldīgas kungs ar skarbiem pakulu grēdiem un nekad nebija viņa dzīvais amorfisms tik dziļi boikotā sapīcis un samīcīts lai tajā varētu kaut ko vispār izstīdzēt tāpēc viņam piestāvēja gundegas zariņas kriptogrāfija un viņš nesa savas arodfirmas prom no rupjmaizes un dāvāja tām skaidas un tasmānijas zelta aunus un gandrīz paklupa no visa tā dzīvā skurbuļa kurā nebija gaidāmā skābbarža un taigas tantes leca gumijas un taisīja skursteni ciet pret vakaru lai tajā mājotu krizantēmas un lēkātu prom no stabulēm saziepētās ausis bez kuru dzirdes nebija ne milnas ne kniepadatas un nenesa neko ciet aizpakotu un neko nerunāja neteica un ne teica ne neteica un neteica |
|
gandrīz katrā namā ir pēterītis viņš tic dziesmām un slavai, bez viņa ziņas neko prātīgu nevar uzspridzināt ir gan bijuši laiki, kad ziemeļi pievienojās aliansei, bet dzīve nav paradusi stāvēt tukša uz vietas un zem pakaviem vienmēr ir gatavi dīgt putraimi, kuri ir zaļi līkloči, kuri ir meļi un kuri ir melu ratiņi viņi tiešām neko nesaprot no mākslas zinātnes un taustās pēc āmura un āmuriem āmuļiem un pļeturgas ir arī zīmīgs līklocis zem acīm ir arī video novērošana ir viens diennakts veikals un stāvgrūdām pilns pilsdrupu kuplais, zem viņa sliedēm jo īpaši bieži izbrauc skandālistu autiņš un brēkdams aizvieto savas ciešanas ar naksnīgo gaisu, taču ne vienmēr, ir gadījumi, kad isms ir beidzis revidēt savas iekšas un neatsaucas uz pākšaugiem tie drūmie stulbeņi nekad nespēj mani sapierēt pietiekami tievu, lai ieraudzītu sapieri ar pieri mālos visi grib uz zaļā zara uz pasīvā ienākuma neviens īsti neizbaud to ko dara, tikai grib uz kanārijām grib lai viss tālākais no šī brīža ir tieši aizmirsts vecais ko neatcerēties nekad kad paradīzi tusnīs sirdī un klāt pie vārstuļiem meitas un maitas viaduktu brāzmaini glāstīs ar glāzēm un vedinās mani uzkundzēties visam tam briesmonim, kas nevar mani saprast bez tabaciņas un bez taciņas pa kuru iet brāzmaini vēji lai gan nav teikts ka brālis kastanis kaut ko tādu vispār gribēs iesākt mironis gatavais tāpēc uz revidenta iesniegumiem vienmēr atbild ar kviecieniem it kā tie būtu palīdzējuši kaut vienam brālim, kurš būtu bijis spējīgs noteikt savas mirstamības robežas un iespējas pretēji tam, kā es atgūlies klavierēs spēlēju tetri un daru to un to nedaru, bet vienas lietas labad jāsaka un nav jāsaka, jāteic un nav jāteic tā tiešām būtu izvēlēšanās, ja miervaldis polis būtu palicis mierīgs un darījis savu darbu un klausījis savus skatītājus un ļāvis nodegt mājai kuru uzcēla stārķa ligzda un darināja nātru pitons un pie tam svalka viņam ar brunčiem nobrauca gar degunu un gar seju un aizleca tālāk ar skrituļdēli un nedarīja vairs neko sarkofāgā tikai mīņājās un piņņāja un stīvēja augumā brunčus un kokgriezumus, kas bija salijuši un darināti no priežu mizām un darinātājs bija vigvamveidīgs cilvēks ar prāta aptumsumu un dīrāja ādas, kad tam nepiestāvēja nekas cits kā vien darināt savas iesmu avotos ieziestās pistācijas un breikdensot un skūpstīties ar skeletiem un dīrāt ādas un darināt skeletu piederumus un dienas pakaļgalā uzlekt uz jumta un slidināt krieviem virsū kataklizmas un brist dziļāk tukšumā lai tajā atrastos jau tik daudz dīvāni, ka būtu iespējams pat atrast kādu guļvietu uz pitalovas sliedēm un grimasēm sejā grimstot atskārst, ka nedz ezis nedz prezis nedz ezis nedz prezidenta prezis nedz prezidenta prezidijs nedz ezis ar kapitolija ercenu nebija gatavs ienest savās skapja pēdās kaut ko vairāk kā būtu varējis uzvarēt šo skaisto pieneņu liedskalniņu un diedzis tik tālāk kā bipolārs kuluārs un taisnais tesmenis no tv sienas. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |