|
lesters abigails ieradās savās bērēs un radīja atmosfēru, kas līdzinājās dimantiem, kad tiem apgriezti paraplāni, tie nelikās zinis par beļģijas atmosfērisko šantāžu, tomēr galvenokārt tas izskatījās pēc bižutērijas, tomēr tas nebija uzreiz saprotams, jo galvenais iemesls bija apslēpts. jā, tieši tajās dienās, kad viņš atģida, ka nebija gūlies zem skalpeļa trīs dienas, bija ieradušās bietes un sasējušas viņu, slēpa no viņa ieganstus, neatklāja viņam slēpto validolu, tas bija veidols, kodols, apotēze, porto ģenēze, gandrīz viengabalains saldsērīgums, tas bija apputeksnējis viņa atmiņu, tas viņam ģida, tas viņam skaldīja valūtu, droši vien varēja teikt, ka kokirbe ir visu sasējusi spozmē un gandrīz jau gaida savas ierastās pēdas, lai tajās sapītos kā pītās klaigās kur tu mani nes viņa teica savai tēvnīcai, tai bija apsietas rokas un tām apkārt radās godkāre, tai bija sava stilizācija un viņa nepiesēja vārdiem pārāk lielu spozmi, jo tajā marinēja graudus, tajos visos grauzdiņos, kas viņam lipa pie acīm bija arī paipalu olas, leca visas kā skaldītas, tās atminējās, ka atgādina sev par starpgadījumiem, par spozmi, bet neleca vien savā tērgāšanā, tām bija tirgus dāmas palikušas parādā lielu naudu un par savām ollektīm viņa bija nopirkusi graudus, jo iekapsulēja stolāros un tas bija viņas vienīgais iemesls iesmieties starp pauzēm, starp padusēm, starp skropstām un ludzu. jūdzu tajā marianoči kvadrātā atzīmējiet, kāpēc visas piepes ir sausas, kad tām pieviļ gredzenus, vai tās maz ir sasmīdinātas un vai tām gribas dzert kapri sulu, vai tās ir kādas nebūt izredzētās varbūt nevajag pārdot ditu rietumu vai varbūt gribat teikt ka preiļi ir kaut kāds lamuvārds varbūt gribat ar visu meliorācijas stimulu stāties antagones vietā un spozmē trīt pātarus vai arī gribat diētu varbūt gribat vārītas olas es ieteiktu pirelli statuju daudzas tā jau dara un iesaka savām ziedotājām kā mēs iesakām saviem tēvu stāviem un mums piedod mūsu atpalicību kā mēs saviem dēmoniem piedodam viņu niekalbību pretstatā kalnrūpniecības svētajai marijai ar adelaidu priekšgalā ievīstītās avīzēs plēš skropstas no sejas un uzslienas tik stāvu lai tajā neparādītos kāds grotesks māns un tas atslābina, jo gandrīz nekas nepaliek nepamanīts un nekam nav tik drošas pateicības vārdi kādi ir mūsu vēlīnajam gruzīnam ar pantomīma stāju ar visu toreodorisko skūpstu uz atvērta loga uz visa kas marķīzes neļķēs kā skūpsts uz altār kā gvatemala sniedzas pēc šnaidera automāta kā vēlīnais gruzīns ir mūs aptīrījis un atstājis uz taburetes tumbu ar auklu par atvēzētiem stalaktītiem partitūru smīnā lēkā gandrīz vai nolinčotas gailenes tām visām ir savas sērdienības un tās visas ir teritoriālas es pat gribētu viņas atrofēt lai neliktos tik iezīmētas šajās kaislēs kas ar grēka pieplūdumu visas mūsu gliemežnīcas ir iemetusi vējdzirnavās un tagad staigā pretvējā kā glāzgovas daiļavas un iemet mutē pa amoliņam par dzelzs rūdas atmiņu druskai par rūras apgabala sēto gana dabu gan jau arī viņam kāda acs būs tikusi un varbūt viņa būs notievējusi bet varbūt ņēmusi svarus un triekusi tos pret sviesta kubulu kurš nu drumslās delverē pa pavēderi un nejau no cirka viņas bija atkarīgas bet no aisberga dzīslām no beramās kravas un no acetonētā grēdu grīdās saplēstā stikla prusaka tik tiešām dramatiska elēģija mēnesnīcā izkārta veļa gaida piesūcamies tulznu. |