|
atmosfēriski sapratis jokus jaukus nenopietnus jokus saulstariņus no botāniskā dārza vēdera spiešanu pēc piecelšanās nogulšanās traumas tieksme pēc vidutāja skaidri apjaustas nojautas sapratnes cinki un cari caunes cunftes cielaviņas cienasts no blē kundzes un viņa visas tās dienas raisīja sarunas pret argumentētiem saišķiem, kam nebija nepiemetināmā nebija ne tas ne itas tiešām izvalbīja gandrīz visas iespējas, kas bija atnestas no piesmakušā mūžameža un gaidīja saviem brāļiem ielīksmojam un bija mierīgs nepadevās un neleca no biksēm vecās štropēs un viņš bija saulstariņš krastos kas pāriet pār malām milimetru pa milimetram izdedzinot krūšu stepi strēli pēc strēles apšaudot skropstas no piecadatiņas laidās lejā guberņas un gāgāni un viņiem visiem bija gandrīz neizmērojams sacīkšu auto un numberi namedņi un citi cisterciji viņam laupīja autokrānus autortiesības un atlīdzības sistēma sajāta līdz kliņķim viņš rēķināja, ka tā vēl izdzīvos divas bumbu ziemas un gaidīja kad rabarberi sāks krist no krustcelēm pa kristāla birumam jau bija noticis un viņš rēķināja ka viņa vēlme atkāpties mazinās ar katru vikingu uznācienu ka kanādas liedags bija jau sarauts gabalos un nedienas vēl tikai glūnēja pāri visam ziedošajam kas bija viņa redzes leņķī nācis kā klusējošas mājas kuru īpašnieki savu nebalto dienu nolikuši uz klona raudāja bez asarām acis spoži spīdēja liedaga smiltīs visiem bija loms un visi bez ķērāju pases bija palikuši par vigvamiem sevis paša bilijam čaildišam aidolam un viņš tiešām bija noticējis savas spozmes kvadrātos satērzējis viseriona gruvešu par visiem peas bija zināms ka viņi ir kluksti uz pētersīļa malas un ka viņš bija daivās sadalījis savus starmešus kas izsmēja spozmi bez mitas bija kaldinājis šīs pasaules sairšanu un svaros mērcējis kadiljaku un dienās kad rokas pašas mēļoja savu atkāpšanos viņš šļakstījās ar tinti un nedeva nedienām raisīt savus botinkus un tagad kad viss šis bija aiz muguras viņa sviesta kubuls bija bez autoratlīdzības un viņš mēļoja ka garšļaukus izturēs vēl divas šļūtenes bet tad gan būs jātīra bikses no vīles maliņām no visas zosu pastētes kas atstājusi aiz sevus abulus un klunkstus un tas bija izlīdis viņam uz sejas virspuses un virtuves ermoņikas bija ļāvušas viņam starot priekā kad par kapeiku griešanu bija uzzinājis izpildkomitejas virsleitnants puķītis kuram bez sava iegansta bija arī vēl blakus nodarbošanās braukāt pa vasarnīcām un attīstīt savā pēctecībā stipru rūgtumu uz visu kas bez mitas kustējās apkārt notikumu ugunīm un gandrīz jau bija raisījušās sarunas, ka neviens nevar būt tik ļaunatminīgs lai liegtu sev spēju sveicināt rudeni un gandrīz bez jebkāda horoskopa izkāpis priedes liedagā būtu varējis arī katafalkēties uz lieveņa atstājis bikses bez buktēm un laika gaitā ievīstītās šķēlgliemežnīcas būtu viņu slīcinājušas tintē un raidlaikiem būtu palicis skapis pie zoda un spīdētu kodolīgās lēkmes un es būtu elektrificēts ja neteiktu ka kodolīgākais no visām jēgām ir ieslēgts dzimtbūšanā kad no visas patversmes gaismām būtu sakompilēts azimutam līdzīgs katorgs un tas lēkātu uz pēdējā disko žokeja mices un laizītu pātarus pa taisno no erceņģeļa spārniem ar lekniem pirkstiem spaidītu klavieres un lēkātu aiz bērnišķīga prieka cik ziedoša ir jaunība ar zemitāniem pa partizāniem un ar pubertāti pa putukrējuma torti visiem bija ielikts gaņģis un visi to smeķēja. |