|
Ieroču pakaramā bumbuļgalva, uz tās viņš uzrāpās, svinīgi panācies uz priekšu. Pavērās apkārt un drūmi svētīja trīskārt torni, apkārtējo zemi un mostošos kalnus. Pamanījis Stīvenu Dedalusu, paliecās tam pretim un pārmeta gaisā žiglus krustus, gārdzot un kratot galvu. Stīvens Dedalus, neapmierināts un miegains, uzlika rokas uz kāpņu kastes un vienaldzīgi paskatījās uz trīcošo, gārdzošo seju, kas viņu svētīja, zirdziski garena, un uz gaišajiem, netonētajiem matiem, graudainiem un pelēcīgiem kā bālais ozols. |
|
Stīvs, resns, bet ne Stīvens. |
|
Peilouks mašīnista sapnis seglos sēž deldētājs saeļots ar etnogēniem raberberu stumbru stingrība tur viņa bundžas budžeta robežās un neļauj plēst rokas pret ļaunumu kas kā klintis mušī mušī smaragda pils durvīs iespiests trieciennieks automātiskajās durvīs, kas kapā seju skābenēs. |
|
Braucu ar tievajām riepām, pagaidām nesūdzos. |
|
Jāsāk ārstēt acis, nopirku sveces. |
|
Laikam iziešu ārā uzvelt kādu bumbu. |
|
Kāda vispār ir sajūta būt nedraudzīgam? |