| July 23rd, 2018 |
|
Civilolizācija. Laikam būšu transcendējis seksadroma sindromu. Tagad, kad škicas tēlo upurus, it kā viņas nepārtraukti kāds vajātu ar iekšā ārā kustību, man tas tā kā neskar, esmu autoerotisks, citu novirzes nav manā dabā, parādās kaut kādi tādi dubiosi apzīmējumi kā jaunuves, tā kā būtu tāds kā aizbildnis, pieredzējis kustību detektors, mēs meklējam mīnas, jo pekle prasa ēst, un tur otrā pusē turpinās karš, kur ir skumjas un melns tukšum, tur zelta kroni liksim galvā izraudzītam izredzētam mugurā liksim jūraszirgam apaļam jūras lauvam ūsās telefona zvanu signālu, rokturiem čīkstot pa brunču krokām kā pa galda karti kabatā saņurcītu papīrīti deguna nēzdogu piekariņu kazinaki sakot - ты этот мешок пальивал? Кто это, сестичка? |
|
Tas, ko man atkal un atkal atgādina dažādās situācijās, ir, ka es savu pašapziņu esmu pats uzbūvēji un ka mani akceptē tikai tik tālu, cik man ir cilvēka ķermenis, ka es neesmu integrēts cilvēciskumā. To var redzēt arī uz ielas kā matriksā, kad ej un visi uz tevi dīvaini skatās, kāds nošņaukājas un tas mani stipri kaitina. To es arī jūtutu, ka mani drīz akceptēs, ka esmu visu darbu izdarījis pats, lai gan tam vajadzēja būt iedzimtam? Un no tā ir mana augstprātība, ka man ir grūti iztēloties, kā to var pats izdomāt un paveikt. Pārsvarā cilvēciskie ir cilvēciski automātiski, bet pārbaudījumi tādus var salauzt, bet es pat vairs nepatērēju enerģiju, lai paliktu nomodā. Esmu tik stoisks, ka jau gaidu pieskaitīšanu augstākai kārtai, kas notiks pēc tam, kad esmu kritis uz zemāku. |
|
Es eju slēpties pie jums komentāros to sauc par guerella var. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |