|
Mēs esam šī stāsta beigās. Tas ir izvērties garš, taču tam bija jāstiepjas garumā vēl un vēl, līdz tas sasniedza visaugstāko punktu, pavērsiena punktu, no kura pār visu beidzot atspīd gaisma. Tagad es labāk zināšu, kas ir īsts un kas ir neīsts. Reiz jau esmu uzķēries uz vārda āķa, par to man bija dārgi jāmaksā, otru reizi tas ar Bīberkopfu nenotiks. Tev pretī ripo vārdi, ir jāpiesargās, ka tevi nesabrauc, ja nemanīsi autobusu, tas tevi sašķaidīs kā blusu. Tik drīz es vairs nepakļaušos ne uz ko pasaulē. Ak, tēvija, tu vari mierā būt, es neiekritīšu tik drīz, man acis vaļā. Ja maršēšu, pēc tam man ar savu galvu būs jāsamaksā par to, ko izdomājuši citi. Tāpēc vispirms es visu pārrēķināšu un, kad būšu ticis galā un tas būs man pa prātam, vadīšos pēc tā. Ir saprāts cilvēkam, viņš zina, bet auniem cunftes jādibina. Tratatā, tratatā. |