August 16th, 2017 |
|
Pa nakti cēlos augšā roku krēmu smērēt uz kājām. |
|
Ādas krāsas putekļainās petenes - kūku izsaiņošana. |
|
Es vēlāk uztaustīšu tavu zarnu. |
|
Viņas saliektās rokas elkonis bija kā pavērtas grāmatas lapotnes kante. |
|
Aim ei fakin seint žermēn. |
|
Sūdu čupas cukura grauds. |
|
Siekalas sliekas liekas un locās, šķiet pat, ka piekūst kost lūpā. |
|
biezpiens tukšums, es prasīju tavu viedokli (veselību). |
|
sēdēju uz bluķa pīpēju, piebrauc puika ar 125cc honda motorolleru, kuram spidometrā maksimālais ātrums ir 100km/h, bet sarkanais jau sākas pie 80, pats viņš brauc uz 20, bet ar tēti ir braucis uz 40. dzīvo zaļajā mājā tur pāri, bet šajā mājā viņam dzīvo vecmamma, pirmajā stāvā tiek pārdots divistabu dzīvoklis, kurā jau labu laiku neviens nedzīvo. nospriedu, ka bērni ir labs informācijas nesējs un atcerējos, ka nepaprasīju, kā viņu sauc. tad sāku domāt par savu identitāti, ka nevaru tai saskatīt robežas, domāju, ka varbūt vajadzētu striktākas robežas, bet tas uzreiz saistīts ar bailēm no nāves. šobrīd, kā saka seneka juniors, viss ir ok, kādreiz jau būs grūtības, bet līdz tam viss ir okičiki, tāpēc tās grūtības vēl nezin, kad pienāks un kā un un kādas tur būs nianses 100km/h, bet vispār es esmu baigais ubagotājs, visu laiku kādu kapeiciņu gribu izprasīt, lai gan pašam kaklā karājas zelta šķīvis, tāds kā ubaga simbols. |
|
uz velēnas ar riteni brauca velns baltā, gaisīgā sarofānā. |
|
es redzēju savu šķautni, tā ir kantaina, damn kantaina kā crotch pot cooking. |
|
indiras gandijas gadā saviem klausītājiem piedāvājam sauso likumu bez principa pagarināti pipi līkumu reizreiķina pinkšķi skaidu briketi un sifilisu zemes sāli papīrgrozu un ovālo audeklu uz pieres un starp kājām baigi ložņā visur kamēr apmaldās čūska līda bikses plīsa savēlās apvēlās vēlā vakara stundā mola katedrā sausais likums sanesa sev priekšā kaltētus ābolus un sifilisu smailo lokano āmuru beidzot visiem ir savas iespējas atnest mūsu ābolu, mēs esam viņam likuši saprast, ka mūsu sēžamvietas mijas ar pravieti un tad atskārst, ka beidzies rums un kola un staigā atpakaļgaitā un marinē redīsus ar balto āmuru un beidzēju pusē saziepējas un atlicina sev staigāšanas manieres un manevrus un strutas un pūžņojumus un trauksmainus skatus un turkmenistānu, bet bez tās algotajiem darbiniekiem anime sfērā un mēs viņiem ienesām karietē aumaļus dzeltenos agro pūdeļus un viņi viņus arī pūdēja staipīgos audeklos un ķiverēs un mēs viņam gaismai austot bijām sadevuši tik pilnas rokas, ka no mums bija bāls bērns palicis pāri, lai gan viņš bija atmosfērisks, es viņam iedevu dunku sānos un viņš pa mīļo atsīpolojās un sadeva man pa ķekaru tā, ka es izvēlos aiz visām atzveltnēm un gaidīju iedvesmu, ko man iedeva staipīgas rokas un lodāmura karstais plecs izdvesa sāpes no amorfās dabas manas un es biju tāds kā drukns tēviņš ar pīļknābi bastiona vidū stāvēju un ķēru pīlādžus mutē no lidmašīnas izkrita avīze papīra stērbele un tiesnesis mieriņš uz debesīm aizlidoja un pārstāja precēt vecas dāmas un gaidīja gultasveļu atnākam pa pastu. |
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |