| August 2nd, 2017 |
|
Neko sev, skuka vada tramvaju. Miegs ir sēne. |
|
Gāju pa ielu iekārodams. Diezgan besīgi, it kā man nebūtu ko darīt. Tas bija pret dieva gribu, ka es aizbraucu uz rīgu, jo šodien tā arī neko nepadomāju un jau vēls, gulēt jāiet. No rīta atkal jābrauc uz rīgu un tas ir pret gribu ka nepadomāju uz priekšu ka divas braukšanas muļķīgi sakrīt, neizdevīgi, rīt nebūs pabraukāšanās, bet pusaizmigšan. Toties atradu šodien žurnālu patiesībā no desmitā gada un bibliotēkā atradu 84.gada tbilisi lekcijas, kas tomēr ir ieguvums. Izskatās, ka būs jāatsakās no datora, jo tā uzmanības bedre, kādā tas ievelk ir tāda kā nāvējoša. Nu čista pastāstiņš no patiesībā, tikai atzīšanās mani nereabilitē no tā, ka esmu lauķis. Es kā divpadsmitajā gadā kā sāku iet uz leju pēc pasaules bojāejas, jo nebiju garīgi stiprs tā tagad pa sansāru peros ar diņķi rokā. |
|
Tas ir autoerotisms, un es sevi dikti nkvedēju. |
|
Es bļe visu izstāstīšu, kā es sev esmu apriebies. |
|
Tas ir pizdjec kāds es esmu bez satura tā kurš satur nevis konsistence es vienkārši esmu tāds kā želeja konfekte tāda kā bārkstīte uz līnijdejotāja es emu fakinais katapultu meistars viduslaikos un tāds atsien saitīti un lido nosisties pret izlietni bļaujiet bērni melnā vanna nāk šausmu spilvens acīs dur bet nedur rokas tirpst no nedabīgas pozas mugura ir saliekta un atslēga ir nolauzta šalamovs teica ka kriminalitātes romantizēšana ir nodarījusi lielu ļaunumu ka ne dostojevskis ne tolstojs ne vēl tur kāds nav pa īstam saskāries ar blatno pasauli un ka čehovs tikai nedaudz savā braucienā uz sahalīnu un arī pēc tam tāds kā samīzies jo nu tā ir tāda sfēra kurā cilvēciska nav vispār nekā un es tāds šelšokots no bailēm ka konstanti atrodos drudzī un kaut kādas realitātes paliekas uztveru ar septīto prātu kaut kas apmēram kā ķekara galvassāpēs štoļi staļina galvaspilsētas gaļa. |
|
Jā es tās bailes toreiz tā izpisu, ka man skrūvīte izkrita un es viņu tagad meklēju garšvielās bet man tur krokodils pretī skatās ar ss virsnieki kam ulvja pimpis mutē. |
|
Bija mums pionieros tāds pantiņš - mandeļejevs, mandelštMs, nē, mamardašvilli. |
|
Šodien stokmanī uz mani skatās anna auziņa un saka - man pūrā bija ielikta spēja rakstīt. Cibā raksta garlaicīgi, bet visko sapublicē, baigā divkosība, nodomāju. |
|
Miegā vedu savu vīru, vīriņš ganos sapinies ar pieneņu pienu viss svabadais gars kā ceļas tā krīt kā tārps uz tasītes svaigas apsaras tējas man vēderā dzīvo sams kuram ir savs grams ūsu un pus puds dūņu sveikā arā netikt jāliek kulaks galdā kurš te ir rūsiņš?! |
|
Pats tizlākIs ir tas ka man nav ne vainas, bet es esmu izdomājis sev vainu jo man patīk ciest jo tas aizpilda laiku ar burbuļvannu tikai es apšaubu vai tas ir labākais veids kā pateikties mammai, ka ir mani dzemdējusi esmu tik liels ka neietilpstu galvā un es esmu lieks es stāvu malā un skatos kā ceļi brauc es esmu tāds kā izkūkots un man nāk miegs es nemazgāšu zobus es nevilkšu nost drēbes un likšu modinātāju uz septiņiem no rīta dzeršu kafiju un pīpēšu un braukšu braukt ar mašīnu brm brm. Baigi uzmanīgi jābrauc ka sūdi nesanāk ar tādām izbīļa acīm vai tā relaks ar diviem pirkstiem stūrējot. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |