Viena lapa - Post a comment

Gāju pa ielu iekārodams. Diezgan besīgi, it kā man nebūtu ko darīt. Tas bija pret dieva gribu, ka es aizbraucu uz rīgu, jo šodien tā arī neko nepadomāju un jau vēls, gulēt jāiet. No rīta atkal jābrauc uz rīgu un tas ir pret gribu ka nepadomāju uz priekšu ka divas braukšanas muļķīgi sakrīt, neizdevīgi, rīt nebūs pabraukāšanās, bet pusaizmigšan. Toties atradu šodien žurnālu patiesībā no desmitā gada un bibliotēkā atradu 84.gada tbilisi lekcijas, kas tomēr ir ieguvums. Izskatās, ka būs jāatsakās no datora, jo tā uzmanības bedre, kādā tas ievelk ir tāda kā nāvējoša. Nu čista pastāstiņš no patiesībā, tikai atzīšanās mani nereabilitē no tā, ka esmu lauķis. Es kā divpadsmitajā gadā kā sāku iet uz leju pēc pasaules bojāejas, jo nebiju garīgi stiprs tā tagad pa sansāru peros ar diņķi rokā.