| May 15th, 2017 |
|
aklo dzīvnieku redukcija. sasveicinieties tagad ar tanti. būšu jūsu aube. vienā vārdā ragavas un kalni. skāba putra kāpa augstu un stāvi, un viena putraima griba bija kā sēkla, kas sašķēlās cauri pasaulei. miegs bija globusa veidā, un tas mums pavērās, kad ausis bija pie zoda. pakauša centrāle, siksna ap kaklu, tas būs satvars. un kaut kādi pūķa spārni no melna papīra tā kā būtu gadatirgus uz pieres. ar zābakiem uz bicepsiem. brālim skola bija brillēs, precīzāk iekšējos rāmjos, kā acis norādītu uz degunu. slimnīca un skola abas uzlika elektrības vadiem izolāciju ar taurenīšiem, un bērni tur nāca skatīties un bija tāds kā svinīgais pasākums pie vadiem. pa flīzēm plaukstas slīdēja sāņus, un visi zināja, ka darbmācības kabinetā ir tās metāla stīpiņas ar caurumiņiem un viņi visi gribēja ar tām taisīt savas mašīnas un ar špakteli. aitas bija sākts ražot ziepēs, un olimpiskās samuraju cīņas vienmēr notika gaismu absorbējošās melnās sienās, tikai zelta diegi bija norādīti kā atgādinājums un visi tie zobena metāli. alņi zem ledus. |
|
jūs zināt, ka jums vajag nirt un izmainīt kaut ko tur. stabs ar ausīm, piemēram. elektrības stabs. tas ir koka stabs, kurš pietur vadus. pārāk teleskopiski. vēl tur ir kaut kāds zemes uzarējs no apakšas, tāds kā zāģis iznāk uz āru un ierunājas. uzreiz māksla veidojas. zili zaļi rozā. atmetot visus pandžābus. neīstais cilvēks ierodas tajā skatuvē un viņš nevar, nevar un viss, iedibināt kontaktu ar cilvēku zemēm, bet atnāk pati visuresība un jautājumu nekādu nav, tikai risināta tā lieta. tas ir tas, no kā garmataini, sirmi onkuļi smaida un arī sūzena zontāga, lai gan viņa, nē, viņa vienkārši ir sirma, bet tomēr ne onkulis. arī žaks lakāns tā nesmaida, bet tā smaida rietumvalstu sirmie, garmatainie onkuļi, bet arī nejau tie, kas vada smagās mašīnas. drīzāk tie, kas, piemēram, nodarbojas ar tipogrāfiju, bet arī ne doora, jo viņš ir trešajā klasē. jums tika parādīta viela, kā regresēt perpendikularitāti smaidā. ir viena lieta. auto pa vadiem nebrauc. es ieziežos ar māliem. tā trapece, kas tuvojas, tā laikam ir saldējuma virsma. minu, es minu. skukai dāvaniņa. es nesaprotu vertikālas līnijas briļļu ietvaros. sunītis sasūņins. vatinieku trimda. es kasījos tajā rindā. vai tad tu esi jauns? drakona mugura ir padebesis. kāpēc lappušu malas vienmēr ir izgaismotas? jo mēs skatāmies uz sauli. gaisma izriet no saules, un, ja arī ir cilvēki zemes centrā, tad viņu tehnoloģija ir atkarīga no skatīšanās uz sauli. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |