|
jūs zināt, ka jums vajag nirt un izmainīt kaut ko tur. stabs ar ausīm, piemēram. elektrības stabs. tas ir koka stabs, kurš pietur vadus. pārāk teleskopiski. vēl tur ir kaut kāds zemes uzarējs no apakšas, tāds kā zāģis iznāk uz āru un ierunājas. uzreiz māksla veidojas. zili zaļi rozā. atmetot visus pandžābus. neīstais cilvēks ierodas tajā skatuvē un viņš nevar, nevar un viss, iedibināt kontaktu ar cilvēku zemēm, bet atnāk pati visuresība un jautājumu nekādu nav, tikai risināta tā lieta. tas ir tas, no kā garmataini, sirmi onkuļi smaida un arī sūzena zontāga, lai gan viņa, nē, viņa vienkārši ir sirma, bet tomēr ne onkulis. arī žaks lakāns tā nesmaida, bet tā smaida rietumvalstu sirmie, garmatainie onkuļi, bet arī nejau tie, kas vada smagās mašīnas. drīzāk tie, kas, piemēram, nodarbojas ar tipogrāfiju, bet arī ne doora, jo viņš ir trešajā klasē. jums tika parādīta viela, kā regresēt perpendikularitāti smaidā. ir viena lieta. auto pa vadiem nebrauc. es ieziežos ar māliem. tā trapece, kas tuvojas, tā laikam ir saldējuma virsma. minu, es minu. skukai dāvaniņa. es nesaprotu vertikālas līnijas briļļu ietvaros. sunītis sasūņins. vatinieku trimda. es kasījos tajā rindā. vai tad tu esi jauns? drakona mugura ir padebesis. kāpēc lappušu malas vienmēr ir izgaismotas? jo mēs skatāmies uz sauli. gaisma izriet no saules, un, ja arī ir cilvēki zemes centrā, tad viņu tehnoloģija ir atkarīga no skatīšanās uz sauli. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
