|
uspenski kleptokrātija krītu durvis spiedz no vainas gaidām savu jaunu gadu grāmatu plaukti par velti skaiti naudu duraks dara tā kā prasts duraks dara dara. |
|
ja rakstīšana atpaliek no glezniecības par piecdesmit gadiem, tad jebkas rakstīts, kas nav pretenciozs, jau ir virziens jau virzās vai tad māki virzīties vai tikai nepaspēj dienas atgūšanos nodrošināt un slīgsti kaunā putrā nezini, vai tevis teiktais ko nozīmē vai tas ir tas, ko tu domā vai kas tas tāds ir, kad tev ir tikai viena valoda un tā pati nav tavējā taču taču izdomā sev ieganstu taču saproti, ka tev nav jātērgā saproti saproti kā tu veido savu dabu tu taču neesi nekāds silikāta ķieģelis tevi taču nemūrēs varbūtības zilbēs tu taču esi kaučuks lec un skrien un atduries vislabāk palikt mājās un neiet ārā, jo kā uzzināt, ka vēl nav sācies skavendžeru laiks aizej līdz veikalam un ja tevi neaplaupa un nenogalina un ja veikalā tev neviens neatņem laiku tad zini, ka lidot ir drošāk pāri mākoņiem ir rozes un tās tajās valstībās ir kultivēts grauds tu jau to saproti, ka ar pītu vāzi var uzkāpt vācietim uz galvas un redzēt melnos mežus vācietis ir taisīts, lai tev kalpotu, bet tev tas viņam ir jāpasaka kā robotam, jo augstākās nācijas pirms tūkstošiem gadu ir izveidojušās realitātēs un tagad mūs vēro no soliem un rezervistiem iedod piesūktu dvieli tas ir pats galvenais apbumbotājs, ar ko tev jārēķinās. viss taču ir ķeskas un cik reizes tu jau esi miris, pirms sapratīsi, ka nieki ir valdība, nieks ir svabads un skaistums ir drūzmēšanās pie bedres. ņem vērā, lūdzu, šo, dabā viss pūst, fermentējas, putni kakā kur pagadās, ķērc un vārtās, dubļi ir netīri utt., bet tu ar savu paradīzi esi padauza. |
|
es sēdēju apsētā laukā un skatījos uz lielo araratu un mazo araratu uz mazo araratu un lielo araratu un man bija apmēram mēnesis laika, līdz turki nāks mūs iznīcināt veselu mēnesi es sēdēju tajā laukā un pa to mēnesi es piedzīvoju divus gadsimtus un pēc tam es piecēlos un gāju pretējā virzienā kaut kur pastaigāties. |
|
piemēram, ateisti varētu pastāstīt, vai viņi saprot, ka ir tāda lieta kā ticība un ka ticībai var atdoties un redzēt, ka tu redzi visu tā, kā vajag. un tad nāk šaubu metereotīti un iznīcina šo pasauli. nav ko skumt par aizgājušo laiku, mums ir elektrība un mēs varam sevi zīmēt. |
|
un beidziet privatizēt dievu, tas labi nebeigsies. |
|
jūs vispār esat redzējuši īstu materiālu? piemēram, militārās preces ir visas būvētas kā izturīgas un pamatīgas, bet ir vēl arī īsts marmors un īsts akmens laukakmeņi protams ir ok kādam dekoratīvam pamatam, bet ja tev ir tādi milzīgi bluķi izkalti no klints tad jau tas ir kaut kas pavisam cits piemēram, ja tu gribi sev tādu bluķi atvest mājai tad rēķini ka viņu no ostas būs jāved ar lielo smago mašīnu un tas bluķis būs pa visu ceļu attiecīgi viņš būtu tik liels kā konteiners, tkai platāks laikam tā jau it kā nekā sarežģīta nav atved un tev viņš tur stāv, bet no ararata es negribētu tādu gabalu, lai gan iespējams ka gribētu, bet tikai tad ja es būtu karalis, jo kādā sakarā es bojāšu kalnu, lai man gabals stāvētu dārzā, ja tās ir kaut kādas dolomīta raktuves, tad jau laikam tur pēc tam vai nu ir ieleja vai arī tur izveidojas ezers, ja tas ūdens pēkšņi sāktu no apakšas nākt no kāda strauta nu baigi tad visu krūti piepildītu. |
|
vispār jau katram varētu būt armija, ja tas katrs varētu pamatot, kāpēc viņam to vajag. |
|
visi traktori, beidziet uz brīdi kustēties. |
|
jūsu paaudzei vairs neko nevar pateikt. jūs tikai strādāt mākat. |
|
|