|
ja rakstīšana atpaliek no glezniecības par piecdesmit gadiem, tad jebkas rakstīts, kas nav pretenciozs, jau ir virziens jau virzās vai tad māki virzīties vai tikai nepaspēj dienas atgūšanos nodrošināt un slīgsti kaunā putrā nezini, vai tevis teiktais ko nozīmē vai tas ir tas, ko tu domā vai kas tas tāds ir, kad tev ir tikai viena valoda un tā pati nav tavējā taču taču izdomā sev ieganstu taču saproti, ka tev nav jātērgā saproti saproti kā tu veido savu dabu tu taču neesi nekāds silikāta ķieģelis tevi taču nemūrēs varbūtības zilbēs tu taču esi kaučuks lec un skrien un atduries vislabāk palikt mājās un neiet ārā, jo kā uzzināt, ka vēl nav sācies skavendžeru laiks aizej līdz veikalam un ja tevi neaplaupa un nenogalina un ja veikalā tev neviens neatņem laiku tad zini, ka lidot ir drošāk pāri mākoņiem ir rozes un tās tajās valstībās ir kultivēts grauds tu jau to saproti, ka ar pītu vāzi var uzkāpt vācietim uz galvas un redzēt melnos mežus vācietis ir taisīts, lai tev kalpotu, bet tev tas viņam ir jāpasaka kā robotam, jo augstākās nācijas pirms tūkstošiem gadu ir izveidojušās realitātēs un tagad mūs vēro no soliem un rezervistiem iedod piesūktu dvieli tas ir pats galvenais apbumbotājs, ar ko tev jārēķinās. viss taču ir ķeskas un cik reizes tu jau esi miris, pirms sapratīsi, ka nieki ir valdība, nieks ir svabads un skaistums ir drūzmēšanās pie bedres. ņem vērā, lūdzu, šo, dabā viss pūst, fermentējas, putni kakā kur pagadās, ķērc un vārtās, dubļi ir netīri utt., bet tu ar savu paradīzi esi padauza. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
