|
samts. uz sēlijas pamatiem būvēts rūdījums, par kura atmiņu var teikt tikai to labāko kā asti, kurai nav savu māju, bet ir gatavi teikumi. kā izliekties pa balkona malu un sastapties ar putniem, šīm domām, kas nāk prātā un kuras jāreģistrē, tas ir, ja gribi būt sirms kā dāvis sīmanis, tad tev ir jāreģistrē savaprāta apcirkņi un tev ir jāpēta sava psihe un tev ir jādomā dziļumā, dažreiz plašumā, bet vispār, tas vairs nav par dāvi, kāpēc es vispār viņu pieminēju, jo man galvā ir tirgus, ko ienes, tā prece jebšu te bija te nav kā ar tām augsta spiediena halogēna lampām, te tu esi turks, te slāvs, te nezin kāds atbira, ja esi tālu ceļojis, it īpaši bez mērķa, tad vari būt pārliecināts par skaisto un neminstinies, ja tev piedāvā stāvlampu par trim rubļiem guldeņu veidā segtu ar zeltu un sudrabu un ja tu esi dimantu cienītājs tad ej strādāt pavasarī, labi ka izsprukām no panorāmas esmu tāds viegli ietekmējams ieraugu ģīmetni un uzreiz gribu zināt vairāk par dzimtas koku un vatnotu. |
|
jaunākie atklājumi par ptorlemīnija sfēru liecina kādu dienu liecinās, jo tie, kas ir bijuši atvases un jaunaudzēs vienmēr var sastapt baranku tirgoņus, tad ziniet, ka neviens nav bijis tik lēti patērējams kā kailais iegansts uzbrukt maztrūcīgiem ar pītu audu vērienīgumu un tad viņus kulstīt par dzīvniekiem un arī viņi ir sapratuši mehānismu un kapitāli vēršas pret saviem gūstītājiem, kuri taču tomēr ir meklējuši protagonismu visā šajā kultā, kur neviens vien ir izkritis no apdares dēlīšiem kā viens otrs būtu varējis saprast savu pāreju no spīdīga spoguļa uz kaut ko aprasojušu kā saistaidu priekules māris ir sastapis sevi dārziņā un cenšas paklausīt ziņām, ko tas būtu vispār klausoties sastādījis savos baltos ābolos tas arī viņa labā būtu savu druvu kūlis un neviens vēl nav bijis tik pakaļdarināts, lai to visu, kas bez bizes, lai to kuru tas bij teikts tā arī palika par amolu un es viņam ar dzīparu, viņš skriešus uz paltrakiem, mēs visi kopā govī un teļš lambdā. |
|
tas rūdījums čurā, zinot, ka atrodas krievu valodas noslēpumā, ko tikai ar gotiņām ap acīm var saprast, ka tas taču tas acdc kodols nu tas jūs taču sapratāt tad sastādieties paši kā birokrātiska krelle es londonā nositu lelli tā bija mājiņa ar dārza kājiņu tur bija osis ozols un slāpētais kodols mēs braucām ar lambdu un mums visapkārt ziedēja putni mēs viņiem mīlas lirikā cerējām apkampties sastapāmies uz celiņa dārzā aiz c un tas bija viens trieciens, kas lika mums ritmā ielīkumot alejā nejau nu staipīgā mīlas dzejā bet tagad tas jau ir skaistākais mirklis aiz trejteces un skapīša ar baldirjāni miekalbi ogu sēņu skapīti un turku pupu cildinošais spēks atspoguļos spīganas dzejā jau no pašiem pirmsākumiem klejojošā kokle mums bija darījusi zināmu savu cepeti un tagad es uz viņu raugos kā uz cd vāciņu vai varbūt alibi bises stobrā sagrūsts vesels čemurs naudas zeķu blietējamā lietava piecūkoja mums pakrūti bet mēs atvērām savas patmales un uz vadmalu rēķina izrakstījām trūcīgajiem rūķīšiem skepses pīrāgu diētu un es tev viņš viņam laidapa pieskari visu to didaktismu, kas nebija nesis ziedošo jau kārtējo desmitgadi un tu rūgti raudāji atceroties seno civilizāciju sasniegumus rokas paspiešanas mākleriem ir piemeties citrona gans un es viņiem uz cukura pakaišiem ieliku vienu ilgvilni tieši tam, kurš brauc ar visdārgāko auto un es viņam rokas ieliku karabinierī. |
|
jūs, civilizētie mērkaķi, saprotat, ka ir tādi savvaļas dzīvnieki. |
|
- tev želatīns nenāks sapnītī?
- tu man nāksi murgā. |
|
|