|
tas rūdījums čurā, zinot, ka atrodas krievu valodas noslēpumā, ko tikai ar gotiņām ap acīm var saprast, ka tas taču tas acdc kodols nu tas jūs taču sapratāt tad sastādieties paši kā birokrātiska krelle es londonā nositu lelli tā bija mājiņa ar dārza kājiņu tur bija osis ozols un slāpētais kodols mēs braucām ar lambdu un mums visapkārt ziedēja putni mēs viņiem mīlas lirikā cerējām apkampties sastapāmies uz celiņa dārzā aiz c un tas bija viens trieciens, kas lika mums ritmā ielīkumot alejā nejau nu staipīgā mīlas dzejā bet tagad tas jau ir skaistākais mirklis aiz trejteces un skapīša ar baldirjāni miekalbi ogu sēņu skapīti un turku pupu cildinošais spēks atspoguļos spīganas dzejā jau no pašiem pirmsākumiem klejojošā kokle mums bija darījusi zināmu savu cepeti un tagad es uz viņu raugos kā uz cd vāciņu vai varbūt alibi bises stobrā sagrūsts vesels čemurs naudas zeķu blietējamā lietava piecūkoja mums pakrūti bet mēs atvērām savas patmales un uz vadmalu rēķina izrakstījām trūcīgajiem rūķīšiem skepses pīrāgu diētu un es tev viņš viņam laidapa pieskari visu to didaktismu, kas nebija nesis ziedošo jau kārtējo desmitgadi un tu rūgti raudāji atceroties seno civilizāciju sasniegumus rokas paspiešanas mākleriem ir piemeties citrona gans un es viņiem uz cukura pakaišiem ieliku vienu ilgvilni tieši tam, kurš brauc ar visdārgāko auto un es viņam rokas ieliku karabinierī. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
