|
bet varbūt nav satraukuma stunda klāt ja ieliksim mazu cukura cipariņu ar pareizrakstības vārdnīciņu nu izbeidz ingmār kāpēc tu gribi būt par lupatu kurā visi itin visi var apslaucīties vai tad tavs zinātniskais grāds nepaģēr ka izliekoties ārpus savu iespēju robežām tev nospraustie akvamarīni nav gluži saules cepinātie ja tiem atnestu mazliet glāzes ūdens tas būtu bez tīģera paģērēšanas vai varbūt jūsu pēdējās izlaiduma klases gadā gādā kāds uz riteņkrēsla ja tam ievieto mutē zondes un tas ir tāpēc ka gribējās pārģērbties par bisektrisi ir viņam zināmas kalna dāmas statuss sienas griežamajā instrumentā ja tam būtu visi iepatikušies no sāls līdz pat mīdijām bija arī bukte uz sastutētas tējkannas kad jūs bijāt līduši garām stumbrājam un saklausījuši peldošas vestes tam visam būtu bijis izlauzšanās sindroms ja no kuldīgas ar tējas locīšanu bija nonācis pa div nedēļ uz lielā līkuma cauri staķelei un dziesmas dziedātāji bija viņam lūguši izbeigties uz perona bija arī kāds kukurūznieks nosēdies un taivānas dienvidos viņam ilgviļņos tāds kā likvīdais amors sasprēgājis vienalga kā lai tur būtu uz stipras draudzības rokturiem gājiens ir palicis necaurskatāms ja jūs literāro teoriju neatzīstat par kurlmēmu tas pagaidiet redziet skaidrības labad jāpateicas arī kursa biedriem no akadēmijas bija viņam līdzi paņemts kreisais torpēdas atmosfērs jau no kurtuves laikiem bija viņam arī kāds prieka avots ja tam bija viņa ermoņikas žēl bet nevietā pieaicināts konsultants bija viņam licis piedzert pie piltuves dibena arī vienu pildspalvas apveidu kā jau tas lugās un dzejā bija viņam licies iepatikties laikapstākļiem un manas mencas ar filtru un tīteņa papīru ir viņa laikabiedriem nesaprotams fenomens ko jūs dzejā attēlojat kā kroplu patmīlu jūsu veikalā ir izveidots nostūru pikts kura skaistums nepaliks nepamanīts un tu stājies tais atmosfērās kurās tev zog ja jau no priedēm un laipā ir kāds kunksts vēl palicies tais dzīves perturbatoros kas ar kurbuli un rubli kabatā lien pēc limonādes bērza atmodā tas līdīs ilgi kamēr sastaps sauli un tai apkārt apvilkts loks tas ir pītais klūgu pinums skaidri saprotams un glīts izlīdziņi savus bērnus lai tie kopā nesatiek un tad daudzas reizes saki pigors tas kas izpaliek no jūsu tukšā katla vārtiem laidies kaut vai pēdējais ja glīts un no manas atvilktnes ieskrējies lec pīppauznieks kaut nu tam paveiktos ceļos un grumbās iepatikties pašam sev spogulī un gultā ir gaisma svīdusi jau redīsi un desmaizes nāk locīt iekšā papīru bez smalcinātas vilnas un tiem apkārt klukstes lēkā skaita rīta lūgšanu pie lelles acu dobumiem kā sienas slienas lielas atlocītas lienes un no kauliņiem tie izveidot jau māk skursteni kas nepārdod ne prieka māju ne tās klejojošo zeltu. |
|
puņķis no deguna ir iztīrīts un mencu aknas ir izķidātas tās varēs savārīt un sakārt zobos lai to redelēs un restēs redzētu savu nākamību kā skumbrijas neļķes kas dēkās lien pār sliedēm un samin savā ceļā peļķes šīs draņķīgās režisores kuru spulgajās acīs mazie animes draugi paši par animatoriem palikuši dalailamu pīpē nost tā izteiktās bardzības vārdā pārmetot krustu pār visu kas kustas un saslauki savu brezentu lai zem tā nevar palikt svēto zīmolu un tu redzi gāgāni jau lido pāri visai prērijai un tu tikai viens tas esi kas sev nepatīc bez zīmes un tad pieliec sev pa priekšu komatiņu kā tas būtu ieganstu jau lējis skroderdienu pilažā vai dieniņ ritmi kur tu skrēji vai pēc šokolādes miks vai tev pumpas vai tev svīdi ir viens neliels paskaidrojumiņš kaut vai dēļ akordeona sēdi nepīksti kamēr lielie brāļi ar aizjūras onkuli lielā villā piebrauc ar mašīnu kurā ir pārtikas vielas vai arī teiksim tu internetā izvēlies visas pārtikas noslogojumu un postu un tavā iekrāvējā iebrauc mazais gliemezītis apgriežas ap savu asti un staigā vesels veselu gadu ne puņķu ne iesnu tikai tīrākā blissa ir viņam tāds recidīvs redzēts kad veselu gadu no vietas viņa miesas kūst un tad rudens palagos satinušās iziet uz ropažu ielas kur nikolajs gājis un staigā uz rokām viņa līknes jau no pieciem rītā ar sēra gaismu viņi visi gribētu uzvarēt un hokejā skatīties tos desmit gadus līdz nākamajam vilcienam kad iztvaicētā istaba kupejā uz ziemeļu ekspreša ir sagrieztās desas strēmelēs jau pietuvojusies un tad tu saki jā nāk jau jaunā nākamība nāk jau miskastes vēsture un aizslauka ar atpakaļgaitas signālu kā raķete bez brezenta tā iztikt nevar bez kāposta un tu raujies pretim nākošajam sastāvam kas ir viens no pirmajiem vēstnešiem kuriem nākamās paaudzes saskatījušas cauri patiesības dvesmu ir ļāvušās sevi apskaut ar caurmēra metafizisko ačgārnību kad no priedes galotnes ir izvairīgos lokos lekusi saules baterija un atsitusi zobus pret pļavas slieksni es tai saku tu nenes ārā visu aptieku jo no čībām gatavota zupa izvilks tevi ārā pa aplodu pavazās un tad nometīs stallī pie zirgu lupatas un tam visam būs rezignēts smaids no uzšuvēm un kapelāna liekajiem sviedru amoriem tiem visiem būs krusts kaklā kā uz melna deķa uzmests stumblājs un tu redzi ka tie ierēc bez savas vērša sirds tie būtu varējuši uz naikī jāt un tu viņiem būtu piedevis bet tagad tavs būtne ir putenis ja pat sametas kāja tas viss ir prezidentālās akronīmijas līdzzinātājs ja tas divos naktī jeb 02 ir sapratis ka košais laikapstāklis nebūs no jūsu varenības pietiekami tālu atlaidies griestos ja tam izpletnis ir sameties un kājas kaujas savā starpā par eiropas integrāciju ber rokas nodarbojas ar zobu diega stīvēšanu apkārt kārkliem kas palikuši pēc aramzemes apstrādes laika gaitā tā amonija sastāvs biruma grādos ir tāds kas liek bez mitas paģērēt un stagnēt liekos laika apstākļos kā sniega putra būtu pilnu cepuri pielikusi ar ciemiņiem ceriņiem un cepumiem. |