Viena lapa - Post a comment

puņķis no deguna ir iztīrīts un mencu aknas ir izķidātas tās varēs savārīt un sakārt zobos lai to redelēs un restēs redzētu savu nākamību kā skumbrijas neļķes kas dēkās lien pār sliedēm un samin savā ceļā peļķes šīs draņķīgās režisores kuru spulgajās acīs mazie animes draugi paši par animatoriem palikuši dalailamu pīpē nost tā izteiktās bardzības vārdā pārmetot krustu pār visu kas kustas un saslauki savu brezentu lai zem tā nevar palikt svēto zīmolu un tu redzi gāgāni jau lido pāri visai prērijai un tu tikai viens tas esi kas sev nepatīc bez zīmes un tad pieliec sev pa priekšu komatiņu kā tas būtu ieganstu jau lējis skroderdienu pilažā vai dieniņ ritmi kur tu skrēji vai pēc šokolādes miks vai tev pumpas vai tev svīdi ir viens neliels paskaidrojumiņš kaut vai dēļ akordeona sēdi nepīksti kamēr lielie brāļi ar aizjūras onkuli lielā villā piebrauc ar mašīnu kurā ir pārtikas vielas vai arī teiksim tu internetā izvēlies visas pārtikas noslogojumu un postu un tavā iekrāvējā iebrauc mazais gliemezītis apgriežas ap savu asti un staigā vesels veselu gadu ne puņķu ne iesnu tikai tīrākā blissa ir viņam tāds recidīvs redzēts kad veselu gadu no vietas viņa miesas kūst un tad rudens palagos satinušās iziet uz ropažu ielas kur nikolajs gājis un staigā uz rokām viņa līknes jau no pieciem rītā ar sēra gaismu viņi visi gribētu uzvarēt un hokejā skatīties tos desmit gadus līdz nākamajam vilcienam kad iztvaicētā istaba kupejā uz ziemeļu ekspreša ir sagrieztās desas strēmelēs jau pietuvojusies un tad tu saki jā nāk jau jaunā nākamība nāk jau miskastes vēsture un aizslauka ar atpakaļgaitas signālu kā raķete bez brezenta tā iztikt nevar bez kāposta un tu raujies pretim nākošajam sastāvam kas ir viens no pirmajiem vēstnešiem kuriem nākamās paaudzes saskatījušas cauri patiesības dvesmu ir ļāvušās sevi apskaut ar caurmēra metafizisko ačgārnību kad no priedes galotnes ir izvairīgos lokos lekusi saules baterija un atsitusi zobus pret pļavas slieksni es tai saku tu nenes ārā visu aptieku jo no čībām gatavota zupa izvilks tevi ārā pa aplodu pavazās un tad nometīs stallī pie zirgu lupatas un tam visam būs rezignēts smaids no uzšuvēm un kapelāna liekajiem sviedru amoriem tiem visiem būs krusts kaklā kā uz melna deķa uzmests stumblājs un tu redzi ka tie ierēc bez savas vērša sirds tie būtu varējuši uz naikī jāt un tu viņiem būtu piedevis bet tagad tavs būtne ir putenis ja pat sametas kāja tas viss ir prezidentālās akronīmijas līdzzinātājs ja tas divos naktī jeb 02 ir sapratis ka košais laikapstāklis nebūs no jūsu varenības pietiekami tālu atlaidies griestos ja tam izpletnis ir sameties un kājas kaujas savā starpā par eiropas integrāciju ber rokas nodarbojas ar zobu diega stīvēšanu apkārt kārkliem kas palikuši pēc aramzemes apstrādes laika gaitā tā amonija sastāvs biruma grādos ir tāds kas liek bez mitas paģērēt un stagnēt liekos laika apstākļos kā sniega putra būtu pilnu cepuri pielikusi ar ciemiņiem ceriņiem un cepumiem.