| September 16th, 2014 |
|
Pamosties septiņdesmitajos. |
|
Es ietu tik tālu, ka teiktu, pasaulei būs divi tūkstoši četrsimts gadu, kad atbrauks liels monolīts ar daudzdzīvokļu šūnām un atvedīs papildu gadu atzarus. Tas būs kā izvērst hipergadus vēl esošo sastāvā. Tas noteikti būs saistīts ar metodoloģiskām grūtībām laika uzskaitē, kad reverentais skatiens būs cikliskos lokos vērsts ne uz nācijām vai megakorporācijām, bet gan uz laika klāsteriem, kas centīsies multiplicēties atlikušajās telpas kabatās, lai padziļinātu savu sapratni par attālināšanos no rakstītās vēstures un tuvošanos maksimālai izkliedētībai izplatījumā. Turklāt tas nebūs saistīts ar apzinātu izvēli, bet gan ar orientēšanos dotajā jeb tajā, kas no dotā atlicis. Neskaitāmās cilpās atlikums patērēs cilvēku apziņas, līdz pārdzims ārpus sevis un kritīs ceļos ar muguru pret to vietu, kas dod spārnus. |
|
Drāke beidzot atklāj savu mūžīgās jaunības noslēpumu.
 |
|
Redzēt draugu ķēmus. Paskatīties spogulī. Tas ir labs ieteikums - fuck yourself. |
|
Par ko es sūdzos. Let me see. Par bumbiera ādu, par kailgliemežiem jūras dibenā, par ermoņiku stabu vadiem, par rūpnīcu monokultūrām, par dzelzsbetona salu, par Majakovska radiem, par centralizētiem ievērības stabiem, par gaismu aiz loga pie plīts, par maķedoniešu klaviatūru, par ziepēm un ūdeni, par Lilijas Celmas izstādi. |
|
And from this it follows that only the most profound masters of style can tell the truth, and when one meets a simple one-syllable writer, one may conclude, without any doubt at all, that the poor man is lying. |
|
Propellerheads are miniscule. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
