| July 22nd, 2014 |
|
Neko nevar atnest zemajos skafandros no maziem, rūtainiem cilvēciņiem. Mantas ataust, atmiņas grabinās. No saules pūpola atnestais daudzums vēdina gobelēna mazos terases buljonus. Manas asimetrijas daudzos revidentos nevar apliecināt seklo zobratu ainavu. No pazemes līdz drošiem attālumiem. Makarona aizmugurē es redzu balto lodīšu pildspalvu. Makarona zemajos tintnīcas sēros. Maize pārtiek no plastilīna. Bambuss arī saritināts. Es izciešu balto gvardi. Mostoties balotēties līksmajos ezeros. Plastmasas atkalas grīdās dažādi logi satek. Manas ekšen pogas labradoros samīlējušās. No plastmasas auglīgajiem enkuriem. Mantas drēbēs saģērbtas. Manas rokas nepārsteidz Mozambikas liturģisko ābeci. Ezeriņa kraujas atlaistas no zemes sāļiem. Retajam uz viļņa gribētos satikt saulpampeni. Pampera pēdas salokās un gaida Danzigu. No sinepēm uzglūnošais austrumu princis principu gaviļnieks. Makarona zemajos auskaros. No plastilīna zem skolas diriģentiem mēģina iekapsulēt nostaļģiju ar zemeņu pienu. Maina zemo augļu torti. Uz pleciem rotājas zemes tīrums. Maksā arī pašiem par zemes guvernanti. Makarona diedelnieki mēģina atnest savas sievas.
Vilku vāli piltuvītē grāli. Mazas tanku šļūtenes. Mantas atnes mazliet ovālo lodi, lai tajā uzrastos nozīmes kvadrāts. No zemes izlien stūra dīvāns. Jau redz, ka nostūri pārblīvēti okidokainajos gramatikas slogos. Zeme pārtop par to tiesisko selindžeri, ko teikvando nevar uzmest, bet tikai daļēji ievēro ziedošo pļavnesību. Drosme gāja baseinos no plosta pārdabiskais uksuss. Makarona āda uzbrūk tikai nacionālismam. No plosta paliek pāris gandarījuma ādu. Zemo stobru uzstājība. Makarona drūzmēšanos jau nevar atminēt. Maldugunīm mokošos alibi. Pašplēstajiem zobratiem māllēpes atgaiņā zemes bulvāriem piedienīgo aukstumu. Kautiņš makšķeres sīrupos.
Zobrats izvests no pacietības. Galvenais, ka tas apskauž vai tam nav dvēseles. Labajos graudos ir kāds banānu vedējs. Kluss pīrāgs ievācies baseinos. Ar zebras tankistiem mēģina uzvelt saviem praviešiem mokošas lezbietes. Pielīdēju klona graudi. Mušī nost sienāžus ar dzelzbetona kantēm. Es nevaru uzbrukt nokturnālijām, mokoties no grēdu vaibstiem. Manas tautas lecamauklas. Zosis saka trakulīgas pincetes. Uzbrūkošais šaizes paps ievērības cienīgos pulsācijas indives gandarījumos. Ar bilžu ložmetēju lakstojas ap sazāļoto buratino godu. Ziedošās zoss abpusējās maldugunis. Manas pipeles lokās kā tauriņi. Atkal aizvainojot ziedu peldes. Naksnīgos dzelžus.
Tadeusz Cysewski |
|
28 Tātad jaunā persona ņēmās paziņot šīs lietas savas mātes mājai. 29 Vai Rebeka gaidīja kādu tēvu: viņa vārds bija Labāns. Un Labāns virzījās pretim vīrietim, kurš tur bija, pie avota. 30 Un viņš tur ieradās: līdz cikiem naktī tu nesīsi rokassprādzes uz savas māsas rokām un kurš iemācīs vārdus, kurus teica viņa māsa Rebeka: "Tas ir Ansītis, kurš ar mani runāja kā ar vīrieti", tātad viņš devās pretim vīrietim, un, paraugi, kas cieši turēja zirgus pie avota. 31 Nekavējoties viņš teica: "Skatieties, Jehovas benis. Kāpēc tu te vēl uzkavējies, tātad, kas attiecas uz mani, es sagatavoju māju un veidoju vietu zirgiem?" 32 Tur - cilvēka desa iet uz māju, un viņš mitējās runāt ar zirgiem un nobālēja, un caur pieri paskatījās uz zirgiem un ūdeni savu kāju mazgāšanai un to vīru kāju mazgāšanai, kuri bija ar viņu. 33 Pēc tam viņš mitējās sev dot kaut ko ēdamu, bet viņš teica: "Es neēdu, kamēr neesmu pārrunājis savas darīšanas." Tātad viņš teica: "Runā!"
Kaltēti āboli |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |