28 Tātad jaunā persona ņēmās paziņot šīs lietas savas mātes mājai. 29 Vai Rebeka gaidīja kādu tēvu: viņa vārds bija Labāns. Un Labāns virzījās pretim vīrietim, kurš tur bija, pie avota. 30 Un viņš tur ieradās: līdz cikiem naktī tu nesīsi rokassprādzes uz savas māsas rokām un kurš iemācīs vārdus, kurus teica viņa māsa Rebeka: "Tas ir Ansītis, kurš ar mani runāja kā ar vīrieti", tātad viņš devās pretim vīrietim, un, paraugi, kas cieši turēja zirgus pie avota. 31 Nekavējoties viņš teica: "Skatieties, Jehovas benis. Kāpēc tu te vēl uzkavējies, tātad, kas attiecas uz mani, es sagatavoju māju un veidoju vietu zirgiem?" 32 Tur - cilvēka desa iet uz māju, un viņš mitējās runāt ar zirgiem un nobālēja, un caur pieri paskatījās uz zirgiem un ūdeni savu kāju mazgāšanai un to vīru kāju mazgāšanai, kuri bija ar viņu. 33 Pēc tam viņš mitējās sev dot kaut ko ēdamu, bet viņš teica: "Es neēdu, kamēr neesmu pārrunājis savas darīšanas." Tātad viņš teica: "Runā!"
Kaltēti āboli |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
