| June 28th, 2014 |
|
Pirms Vanšu tilta starp Latvijas Banku un Banku augstskolu es karājos ar kājām gaisā apmēram ceturtā stāva līmenī un mēģinu izgriezties uz Valdemāra ielu no vienvirziena ielas pretējā virzienā. Ne jau tāpēc, ka baigi vajag, bet tāpēc, ka iedomājos un tāpēc ka negrib. Un pa sienām tek mīzalu vainagi. |
|
Vents un Atis iet gar jūru roku rokā, abiem sprādzītes, abi vērpšanas aizbildņi. |
|
Ja man jautā A, tad es atbildu A", nevis B", jo bija domāts B. Tad nevajag domāt, bet runāt. Es, protams, varu domāt tavā vietā, tikai tas tevi nostādīs smieklīgā vietā, jo es varu domāt smieklīgi. Man smiekli šķiet simpātiski. Es negribēju viņus ganīt, šos jautātājus, bet ja aploks ir pārrauts, tad manā virzienā nāk tēstie un es viņus pakoju ābolu kastēs. Es naudu pakoju ābolu kastēs un sūtu analfabētiem lasīt. Viņi sagulda to ādas un auduma futlārīšos pie ciema padomes, kur katram izsniedz pret parakstu, un papūt pīlītes vītolu zaros. |
|
Mūsu kaimiņi ir lietuvieši. Tur tad arī ņemam priežu sēklu. Ak šis nacisms smacē. Rakstos ierakstīts upes līkums. Leiši, kurši, šumēri. Katram savu laidariņu, lau tie valodiņu nesaprata, lai sadrumstalota ēdmaņa, lai kultūriņas dažādība. Un plēsa Lāčplēsis čaulu pušu un tās daivas sakrita karajungiem uz galvas un nācās tāda mode, kad priekšzīmīgi skaitījās galvu izrotāt ar gaļu. Un smējās līkie laika vibrācijās nāca par pašsaprotamu, kāds paidagogs, kas ar krustiņu pie loga rūts sita ritmu rimtai-rā. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |