|
Ja man jautā A, tad es atbildu A", nevis B", jo bija domāts B. Tad nevajag domāt, bet runāt. Es, protams, varu domāt tavā vietā, tikai tas tevi nostādīs smieklīgā vietā, jo es varu domāt smieklīgi. Man smiekli šķiet simpātiski. Es negribēju viņus ganīt, šos jautātājus, bet ja aploks ir pārrauts, tad manā virzienā nāk tēstie un es viņus pakoju ābolu kastēs. Es naudu pakoju ābolu kastēs un sūtu analfabētiem lasīt. Viņi sagulda to ādas un auduma futlārīšos pie ciema padomes, kur katram izsniedz pret parakstu, un papūt pīlītes vītolu zaros. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
