January 17th, 2014 |
|
poignantā aritmētika klausās zupā iekšā ieskaties, kas tur lēkā sīks tas ir slikts diezgan daudz un diezgan maz iznāk kopā daudzmaz nu ir sapīrs ienācies ienāks arī duļķu juris ir viens taisns kadivārs šeit pat šajā dīķa pusē un okeāns ar lielu šalti metas brīdi brīdi nu kā jau bez ierunas tam apkārt bija apstājušies duļķu jūrnieki es jums iemantošu saviem brāļiem piederības zīmēs atkārtoto skaldni no pašiem gumānākajiem greizīgākajiem un skaistākajiem brikšu brakiem mīkstiem diendienā sasietiem, bet pret svētku atraisītiem jā tieši šajās kapenēs atdusas kuluāru auras un mēness ar pilnmēnesi sasējies kopā gādā, ka ādā nemetas cilpa mesties jau metas un darīt jau var ja vien no miega nav saburbuļots jūrnieks jā tieši šis staltais kungs ir iznācis no dūņām meklēt lauvas sirdi un lielajā brālībā uz viņa kalsnās muguras atdusas mīkstākais no dienas delveriem, ko es biju viņiem ambulatorā piekodinājis nelikt smaganām blakus uz plaukta koka rokturis un blakus slepenajam nodalījumam mums visiem ir iemantojies kāds sirdīgs draugs ar amonija skābputru un gaistošā lietaskoka pavēnī meklējam jau arī sava veida glītuma pigorus bet protams gaiss izgājis jau pirms balles un dienas ir skeptiskas pret manu lieko runu runu dara savām rīmām nepiepildītības sajūtai kā līmei atkarājies brāļa zar iznes samtu skaistā kalnā būsi jau no pašiem cāļiem mācījies kā kaujas maisā apturiet šo nevaldāmo skrējienu pa apļiem un kadevāriem vien vai pieķerties pie kāda statņa bija viņam zirnis mutē iznesis to ārā sniegā saskaldītais mīklas rullis izsities jau sniegā raugies vai pret bluķa migu nepacelsi savu stigu skaiti brīžam lielo ražu veļas striķa blekmetālu un tās egles kas gar laipu cilpo grāvī velo ķēde breiko eļļas ērmi kokos kāpj ritens grāvī iecilpo un dārd jā skaties zemeņu dobēs jau kāds neliels cilvēciņš pļauj sienu un šai pļavā gribētos atgulties un gaidīt ziemu un blakus kaimiņi izmetuši pulksteni un medaļu par godu mātei varonei pacēlusi uz saviem pleciem visu padomju savienību saņemt atzinību visas plašās savienības atzinību komunisms ir kā vatinieks nodrošinās pret skaļu ziemu bet mēslainē izmet dažādas regālijas un pēc tam utainie vāc tās albumos par to vēsturisko toreodorismu un skaldnis nav piemērots šiem gaišajiem prātiem, ja tiem atliek tikai vākt akmeņus un grāmatas. |
|
avārijām iepatikās ziedēt mēs tām dziedam vafeļu tortes es atnesu saviem tortelini mazas maizes drupačas un gaidu smaidīdams no mierīgā ūdens drausmu darbus un grabuļus no mizas atceltais skaidu piketētājs jau ieradies šajos vafeļu ciemos no fabrikas atskan maizes skaņas milzīgs arabesks izceļ no somiņas galvas pulveri un aiznes maizniekam dzīvo tītaru meklē pret rītu meklē rīt dzen man līdzi skopo tāfeli iznes no miega dzerokli un snaiperi un lai tas bija viņam kas tas bija viņam lieki nepiemita nekas no smalkjūtīgās grācijas. |
|
jauki jauki klusu pienāk rododendrs rororororti rodrigezs saista ar savu valodu rorti centrā daugavpilī izcilības manifests savu jau paņēmis un tagad tikai atlikušais gaismas pievakares izcilnis ir tāds kā mazliet sastomījies viņam ribas padzerties gribas ir viņam arī šis tas no biļetes ir vienisprātis saskaitāmais pantiņš manas bikses tam jau riekšā ir iekšā ienācis kāds cilvēks bikšu priekšā viņam gumija un gudra ziņa viņam gribētos no ribām jurtu uzsliet pagalmā un segā ietinies ar cepumiem pie miesas sasildīties liegties smelties lidotāja prasmi jo tam apkārt pasaulei ir jātiek nesiet bērni zaptes burkas viņpus saulei katram pietiks gaisma jaunavīgi smaida vai tik nebūs sācies traļivaļi. |
|
rortijs budapešts ir štata gubernatora rokaspulkstenis sienas pulkstenis un kabatas pulkstenis laiku skaita citi bet mēs ēdam lašmaizītis uz piepūšamā ezeriņa u viņam nakts ir gara un pilna ar skaidrām debesīm mēs viņam mikrobiologu aicinājuma varā esam piedāvājuši gaismas paviljonu tik dziļi andos, ka tam aprit jau seši gadi, kad miegs ir tikai piecēlies no peldes es jums ierosinu piesmelt zābakā cērmes un laika gaitā tās izbarot ērcēm un čūskādiņas makā glabāt grauzējiem piedienīgus apgalvojumus mēs viņiem visiem aiz matu galiem esam pacēluši gaismas diližansus un tagad jau no pašiem sākumiem mūsu kolbas ir pildītas ekšena piena un laikam no pašiem sākumiem mūrnieki ir pāri darījuši saviem sparģeļiem, ja tiem atveids jau no pašiem spožākajiem gandarījuma lēveriem būtu vai no pūstoša zirga izkalis ziepju burbuļu trombonu ak lai daiva stāsta šo ļodzīgo papirusa gurgstu ja vien tam apkārtmērs ir vairākas reizes izstiepies pret sauli un aizkavējies tikai no milzīgākā āliņģa, ko spējīgs iegarenais pundurīts izdabūt pa durvīm un augšup pa smacīgo smēdi iekš tā kultivatora sanatorijas un iekš tā spulgaču dzintariņa lieks kas brien pa sniegu bez brieža pie sāniem ragaviņas un kabatās smiekli dūrītēs vēl arī mazliet piesardzīgāk gar dzelzceļu tur nāk mākonītis un tīra spirta klucīšiem barikāžu barikāžu beretīšu spogulīšu lindraku un pireneju galvas vidu saspiediet kuplo parūku, jo tai pa ausīm kāds skatās uz peipusa ezeru vai arī peipusa pulksteni. |
|
badass runcuks te tereva galerijā ievēlēts jauns lodāmurs no pašiem senākajiem gadiem pa gadsimtiem meklēt uzliekošus brošu strauju statueti un tabureti ir ievērojis kāds lieliskais atradies arī šeit skaidrā prātā ievēlētais gastronoms, kas ar čipsi pazinuši gaidīšanu un miegs tiem bijis vairākas reizes liecis noticēto galvu lejā tik daudzas no tā brašajiem gambītiem vēl tagad pasē apkārtni kā gaistošais rododendroiss. |
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |