|
rortijs budapešts ir štata gubernatora rokaspulkstenis sienas pulkstenis un kabatas pulkstenis laiku skaita citi bet mēs ēdam lašmaizītis uz piepūšamā ezeriņa u viņam nakts ir gara un pilna ar skaidrām debesīm mēs viņam mikrobiologu aicinājuma varā esam piedāvājuši gaismas paviljonu tik dziļi andos, ka tam aprit jau seši gadi, kad miegs ir tikai piecēlies no peldes es jums ierosinu piesmelt zābakā cērmes un laika gaitā tās izbarot ērcēm un čūskādiņas makā glabāt grauzējiem piedienīgus apgalvojumus mēs viņiem visiem aiz matu galiem esam pacēluši gaismas diližansus un tagad jau no pašiem sākumiem mūsu kolbas ir pildītas ekšena piena un laikam no pašiem sākumiem mūrnieki ir pāri darījuši saviem sparģeļiem, ja tiem atveids jau no pašiem spožākajiem gandarījuma lēveriem būtu vai no pūstoša zirga izkalis ziepju burbuļu trombonu ak lai daiva stāsta šo ļodzīgo papirusa gurgstu ja vien tam apkārtmērs ir vairākas reizes izstiepies pret sauli un aizkavējies tikai no milzīgākā āliņģa, ko spējīgs iegarenais pundurīts izdabūt pa durvīm un augšup pa smacīgo smēdi iekš tā kultivatora sanatorijas un iekš tā spulgaču dzintariņa lieks kas brien pa sniegu bez brieža pie sāniem ragaviņas un kabatās smiekli dūrītēs vēl arī mazliet piesardzīgāk gar dzelzceļu tur nāk mākonītis un tīra spirta klucīšiem barikāžu barikāžu beretīšu spogulīšu lindraku un pireneju galvas vidu saspiediet kuplo parūku, jo tai pa ausīm kāds skatās uz peipusa ezeru vai arī peipusa pulksteni. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
