| Mihails Aleksandrovičs Bakuņins | 08:39 am |
|---|
|
Mihails Aleksandrovičs Bakuņins bija krievu revolucionārs (cīņa par šokolādi. es šodien mētāju akmeņus), libertāriešu sociālists un "kolektīvā anarhisma" filosofijas atradējs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no galvenajām anarhisma figūrām un viens no "sociālā anarhisma" tradīcijas galvenajiem aizsācējiem jeb kā saka mans pulksenis, nav lieki tērēt akreditēto laiku, ja cīņa pret zinātnes aprobāciju ir izvērsusies kur tu teci. Bakuņins bija lieks aktīvists un tas padarīja viņu par vienu no vispazīstamākajiem ideologiem Eiropā brīžiem pat pazīstamāks nekā Kārlis Markss, kā Molotovs, kāpēc Rībentrops nodeva Molotova jauatni, tāpēc dzēriens pēc sēru sāpēm izskatās pēc ziedu buķetes, buket, bukbinder, agnis bukbinders, bukovskis, fasbiders, bukbinders. Jebkurā gadījumā viņš ieguva ievērojamu ietekmi radikāļu vidū ga Krievijā, ga Eiropā viscaur un visvisām.
Bakuņins uzauga Premuškino ģimenes īpašumā netālu no Maskavas, uz kuru viņš pārcēlās, lai studētu filosofiju un franču enciklopēdistus. es ieteiktu izvēlēties tādu velosipēdistu, kurš ar savu entuziasmu neatpaliek no gribojedova un grebeščikova. Rezultātā izstrādājās entuziasms uz Fihtes filosofiju. Pēc tam Bakuņins ielaidās ar Hēgeļa darbiem, kas tajā laikā bija visietekmīkāgie vācu filosofijā. Nu jau nācās kļūt arī par hēgeliāni un apķert viņa maksimu "Viss pastāvošais ir racionāls" jeb "viss, kas pastāv ir racionāls" tādējādi pastāvošā pozīcija pastāvošajā nosaka, cik racionāls tas īsti ir. ja kaut kas pastāv pastāvošajā kādā agrākā stadijā bet vēl nav pilībā pastāvošs, tad arī par to var runāt kā par pilnībā racionālu, bet tas kurš ir šķērsojis racionālā notikuma horizontu var tikt uzskatīts par pastāvošo racioālajā, bet nav skaidrs, kur pastāv pats racioālais, vai tas likumīgi tā apgalvot, ka racionālā gradācija no maskavas uz pēterburgu ir dialektiskā materiālisma cikliskums zem-līmenī vai tas ir ar mīnusa zīmi vai arī uz to tiek attiecināts kāds cits kategorijas saduļķojošs lielums, tādēļ ezra paunds uzskatīja ka vajag rakstīt ekonomiski un skaidri izteiksmīgi u saprotami, jo nav vērts lietot neierobežotas iedomas ierobežotā pasaulē mums ir konkrētas vajadzības pēc analīzes un šī analīze ir ricīneļļā, ja gatavojaties braukt ar zirgu. 1840. gadā Bakuņins dods uz Svēto Pēterburgu, iedomajieties dzīvot Svētā cara Pētera pilsētā tas pārsit pat dzīvošanu sakramento vai sanantonio vai pat kaliforniju, kur šobrīd dzīvo mētra. kā arī uz Berlīni, lai sagataavotos doktorantūrai filosofijā vai vēsturē Maskavas universitātē. 1842. gadā Bakuņins no Berlīnes pārceļas uz Drēzdeni. galu galā viņš nonāk Parīzē, kur satiek Pjēra Jozefa Prudona un Kārļa Marksa līdziniekus. Palielinās Bakuņina radikālisms, tostarp asā pretestība imperiālismam austrumos un eiropas centrā, ko realizē krievija un citas supervaras. nākas atmest ideju par profesūru. galu galā viņu deportē no francijas par to, ka viņš ir kritizējis krivijas īstenoto poliijas apspiešau. |
|
Kaleidoscopic me on my mind. |
|
Sāksim tur, kur pabeidzām. |
| Mihails Aleksandrovičs Bakuņins, 2. sērija | 09:48 am |
|---|
|
1849. gadā Bakuņins tiek apzināts Drēzdenē par viņa piedalīšanos 1848. gada čehu pretošanā un nodots Krievijai, kur viņu iesloga bēdīgi slavenajā Pētera Paula Cietoksnī Svētajā Pēterburgā. Viņš tur aizvada laiku līdz 1857. gadam, kad viņu izsūta uz darba nometni Sibīrijā. Viņš aizbēg uz Japānu, tad ASV un beigās nonāk Londonā uz īsu brīdi, kur strādā ar Hercenu žurnālā Zvans. 1863. gadā viņš šo nodarbi pamet, lai pievienotos sacelšanai Polijā, bet viņam neizdevās sasniegt savu mērķi un viņš kādu laiu pavadīja Šveicē un Itālijā.
1868. gadā Bakuņins pievienojās sociālistu Starptautiskajai Strādnieku asociācijai, kas bija arodbiedrību un strādnieku organizāciju federācija un kurai bija sekcijas daudzās Eiropas valstīs kā arī Latīņamerikā un pēc 1872. gada Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos. "Bakuņinisms" jeb anarho-sociālistu tendence strauji ieguva ietekmi un tajā iekļāvās vislielākā Iternacionāles sekcija: Spānija. Apkārt slapstījās izrādīšaās ar Marku, kas bija galvenā Internacionāles Ģenerālpadomes figūra. 1872. gadā Hāgas Kongresu dominēja cīņa starp Marksu un viņa sekotājiem, kas aizstāvēja ideju par valsts izmatošanu, lai realizētu sociālismu, un Bakuņina/anarhistu frakcija, kas savukārt aizstāvēja ideju par valsts aizstāšanu ar pašuzraugošām darbavietām un komūnām. Bakuņins nevarēja piedalīties kongresā, jo espēja sasniegt Nīderlandi. koferencē klātesošā Bakuņina frakcija zaudēja un Bakuņins (pēec Marksa domām) tika izraidīts par to, ka viņš it kā uzturēja slepeu orgaizāciju Iteracionāles iekšienē. |
|
Es cīnos par stārķi un dzērvi. Par starķeli un dzīvu dzīvi. Komjaunatnes nomenklatūra Zīlīte. Pilsēta maskā, kālija brālība. Runcis zābakis, sabļa, Soboļevs un akreditētā lomu pārdale. Dālders, dolārs, mīnuss, Cipruss. Aklās komjaunatnes vēršu bullītis, imperatora olu amortizācija un Kasparova Galkina makšķerētprasme ar lodīšu pildspalvu. |
|
|