Viena lapa - Post a comment

1849. gadā Bakuņins tiek apzināts Drēzdenē par viņa piedalīšanos 1848. gada čehu pretošanā un nodots Krievijai, kur viņu iesloga bēdīgi slavenajā Pētera Paula Cietoksnī Svētajā Pēterburgā. Viņš tur aizvada laiku līdz 1857. gadam, kad viņu izsūta uz darba nometni Sibīrijā. Viņš aizbēg uz Japānu, tad ASV un beigās nonāk Londonā uz īsu brīdi, kur strādā ar Hercenu žurnālā Zvans. 1863. gadā viņš šo nodarbi pamet, lai pievienotos sacelšanai Polijā, bet viņam neizdevās sasniegt savu mērķi un viņš kādu laiu pavadīja Šveicē un Itālijā.

1868. gadā Bakuņins pievienojās sociālistu Starptautiskajai Strādnieku asociācijai, kas bija arodbiedrību un strādnieku organizāciju federācija un kurai bija sekcijas daudzās Eiropas valstīs kā arī Latīņamerikā un pēc 1872. gada Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos. "Bakuņinisms" jeb anarho-sociālistu tendence strauji ieguva ietekmi un tajā iekļāvās vislielākā Iternacionāles sekcija: Spānija. Apkārt slapstījās izrādīšaās ar Marku, kas bija galvenā Internacionāles Ģenerālpadomes figūra. 1872. gadā Hāgas Kongresu dominēja cīņa starp Marksu un viņa sekotājiem, kas aizstāvēja ideju par valsts izmatošanu, lai realizētu sociālismu, un Bakuņina/anarhistu frakcija, kas savukārt aizstāvēja ideju par valsts aizstāšanu ar pašuzraugošām darbavietām un komūnām. Bakuņins nevarēja piedalīties kongresā, jo espēja sasniegt Nīderlandi. koferencē klātesošā Bakuņina frakcija zaudēja un Bakuņins (pēec Marksa domām) tika izraidīts par to, ka viņš it kā uzturēja slepeu orgaizāciju Iteracionāles iekšienē.