| April 24th, 2013 |
|
redz kā redz kā pievienojas skatītājs redziet kā redziet kā dzirksteļo putenis un kā dzērvenes uz takas saceļ gaisā sarkanmaisus vai tie bija baltiem traipiem vai tiem bija velna malas bet no sudmaliņu plostiem laikapstākļi sūri rok tiem grūtāk iet uz apputeksnēšanu, bet vai ir tie gluži guldāmi uz sienas nē nepieskatīts tas kurš augstāk atstājis ir brāļu mices baraviku spice gaida savu kārtu stiprā pirkstā ieraudzīt ko gruzdošu un pret līkumoto akmens pļauju laisties dziļāk iekšā labībā, kur labāk vēl kā pašā labuma matērijā labībā to sūkā konfektē un liek uz maizes liek uz pirksta plāksteri ar plaisu lai tās garās rokas tiecas debesīs tik debesīs ar āmoliņa stipru garu leksim pakaļ lieli mazi sienāži un baraviku rūķi leksim iekšā pastniekam pa krūtīm kārpīties te konfektēs te sakņu galos redzēt savu diendusu no malas redzēt kā iet laiks caur cilpām atstājot tos karājamies cirkā leciet džungļu dobumos un mīkstā matracī pa rūtiņām uz saslietajām segu valgos piņķerīgos raušos nosaluši tie kas nepieprot šo dziesmu skandētu un klusu dūktu motorrūkas akceptētā metāla un māla krūkā uzrakstiem tos klusi malā liek sasien strauju makaronu tūju varbūtības licējiem un klausītāju skicēm ieteikumu vēstules sūtiet šeit un pieņemiet, ka piena sagandēta taka formu atgūst almanaha likvīdākais ir no tiem tas ko uzceļ mastā lai plīvo karavānas kvīts tā ir miermīlīga ūsa. |
|
kā veidot dialogu ar sevi tā, lai ilgtspēja būtu motīvs nevis kašķis un lai visiem ilgtspējīgas valsts pilsoņiem būtu kāds stūrītis zemes, kur nokrist sniegā un sacerēt dziesmu uz ceļiem pret apmatojušo zemi celt siksnu un turētu paceltā rokā likt pulksteni pie sirds sisties pret logu rāmjiem līdz gaiss ielaiž sev iekšā es redzu šo jaku kas karājas uz trīsas tā grib par visām varēm nokāpt dīķī varbūt gribat arī jūs redzēt šeit šo zemi, kas klusu ceļas rīta rasā pakritusi atspiežas pret segu paceļ čiekuru un riepu augstu gaisā pasviestu uz dukātiem orientētu liesmu garais pavadonis iestidzis ir mākonī null trīs gribēsies vasarā labu laiku ieskries pēc šļūtenes un atvasaras mieža es jau viņiem kaut vai piedāvāt pa ceļam klēpi karietē no koka virsmas lēkājot pa bedrēm kura raksta papīrā ar tinti tiritiri tin tin tiri tiri tin tin tin. |
|
gandarījums vadā jo es sēžu un domāju kā labāk ietērpt vārdā to ko es varētu gribēt pateikt bet kas tas ir būtu jānoskaidro tā kā īsi pirms pierakstīšanas vai arī citiem ir savādāk. un no galvenā recirkulāta nozīmes vērienīgums ir sastādīts pretstatā galvenajam kam kas runā vispār par dušā iešanu, kad kreisais stilbs niez es jums saku par savu krāsaino džemperi, ka miegs mieg ciet bet diegs irst iest iestūmi iestūmiet tumi dūmu caurumā pa kuru iznākušais kvēps ir no visa liesā svēts kā darva būtu darbu uzņēmusies un lējusies gar sienu kamēr pielipusi un palikusi uz visu kolhoza laiku kā stiprie prieki pielīp bet vājie prieki ir plāni kā papīra nauda izturīgi kā monēta zirga pakavā un skriet ir vajadzība tikai ziemā, kad izvairoties no sniega nākas pārklāties ar avīzi un pret lietaino ielu draudīgi lozungā izsvaidīts papīrs izskatās pēc atbirumiem, ko vajadzētu iesiet mapē jūsu kodolizmēģinājums ir atzīmēts jūsu ierosinājums ir atkorķēts vai atkodēts vai piemēram viņiem gribētos lai mūsu ledus halle tiktu izlozēta loto loto loto moto motto lol lol lol balvā batutu halvā vai arī uz ceļa bija kāds piestājis paskatīties kartupeļus paskatījās un aizbrauca tālāk zilās tālēs tas miers tas miers kas ir biezos mežos tālu no šosejas kas atbalsojas biezajos kokos resnajos apkārtmēra ziņā kuplajos bet ja paceļ acis augšā tad var redzēt melleņu pudurus un sēņu vietas un sēžot pieturā ar vecmāmiņu un meitiņas groziņu pilnu sēnēm un ogām skatoties uz vilnas zābakiem un melnajām rokām uz kaziņas ienāk apdzīvotā vietā laumiņa un kaziņa dod pienu trotuāru lietu šeit būs lijis un mums būs prāts ielīksmots. |
|
kāds man zvanīja uz telefonu tas man lika zvanīt telefonu tu telefonu lietoji un tad tev telefons piezvanīja ja tu visu esi kārtīgi izēdis šķīvi vai telefons zvana kad ir viss kārtīgi piesiets es atceros ka telefons zvanīja televizoram un tas vaicāja otram vai radio ir kaut kur atrodams tuvumā tas teica izgājis esot un nezinot kad atgriezīsies vai tiešām vedis tik tālu ka atradis un vai devis savas atslēgas ķīlā ja tam viss ko apgaitā bija redzējis ir aizķēries aiz piedurknes un velkas līdzi līdz tas ir visam galīgi jau apnicis. uz jūsu ievērojamajām sliedēm gaidāms tāds kā stikla piliens redzat redzams tas ir šeit un piekust nevarat no tā neko sev iegūt ja vien redzat visam apkārt varat kaut vai ierasties ar lamām palama andersone un skreijceļa inendants gaida uz spoguļa virsmas tam visam ir kaut kas apakšā piemēram trolejbusu pārvalde ierosina ņemt vērā gaišo prātu sinhronitāti un tas varētu ieilgt uz tā rēķina, ko iztin šoferu kolēģija, lai tiem apkārtmērs būtu visam pāri vilkts kā staipīgs tīrradņu kupons vai arī kāds zeltīts vārdiņš bez pietuka krustiņa, bet ar apmalīti kā ermoņikai vai šokolādes mašīnai kas tik tīkami slīd pa piebristo kūpošo, ka no vienas mitēšanās reizes līdz nākamajai ir iespējams izvairīties no pārpratumiem. |
|
weedsday deviņpadsmit divpadsmit sitiet saujā šo tropisko aborigēnu man jums ir sakāms sekojošs sīkvenss un sakiet kā gribat ko koki jums saka ko kopējā ražošanā jūs saucat par sūkli kad viss ko no ietves ir ienesis rudens var vienā pogā satīt kā diegu varat kaut spolē satīt šo sienu ko bez govs klātbūtnes notiesā īlens jums jau to būtu bijis vajadzēt zināt zināt kā kūpoša dūmaka atkāpjas silā un iznāk jums pretim tankista ķivere nosmērēta ar ogli un pārdegt uz irbuli mēs jums kairinām gaišākās pleses plankumus tādus kā robotu rokturi mašīnu autokrāns hromētu virsmu vai fundamentāls darbarīks sīksts un ar siksnu griežas tērvetes alus pie apmetnes zigzagā sapītas bizes atvērts no viena kopējā trauka izlikts uz cepeša garšīgs un lodējams mēs jaunieši ar biešu krāsu uz lūpām skaitām pantiņu par rāmu mūžu muš muš muš neķeries man matos man muš muš muš pasaule ap kātiem. |
|
burkāns ir stabs nav labs tas apgāzts tas apgāzts stilba vads no domas vien par domas vien par tukumu un saules ir mums sauja sakaltusi raujas augi redz ka es neko nedaru daudz ar baibas tanti skatos rudzus redzu tautas balsi mums no galvas kausa skapis gāzās gauja gāzās es neredzu daudz to tauku to jau redzat atkal jauna ik nedēļas ak vakaras dažas tautas redz no nabas izejiet no miesta ārā sakapājiet salātus un rudzus sakapājiet jo tiem apkārtmērs kā dūkoņas saldme mēs nesam savas ziemas nesam arī to ko nenesam ar prieku nesam divas dienas nesam skaidri redzam savas patiesības āres un mums nenesas nekas no tautas ārā nenesas tas apkārtmērs ko mans draugs nevar saprast un dienas ir nestas un tas ir atnests lai tam apkārt skatītājiem daudz liktos brists un skalps ir tas apgarotais no manas dienas ir nests daudz dažādu kauguru vai štoļi. |
|
no jums ir redzams kāds auksts koks bet bija viņam likts nenest neko no saspertā saules gaisma ir iznesta uz augšējo padeves siltuma mezglu es jau redzu daudzas daudzas ausis man bija redzams tikai skaistais sudmaliņu auskars un tagad to nenes un nenes tik tālu lai tas bija viņam licis skapi uz augšējā plaukta un tagad to jau nesa bijušais aukstums ir nests un taisīts ar skaistāko auskaru un tolaik jau nesa arī mans piesmakušais akordeons un darīja daudzas auskaru mantas tik dziļas savās būtībās bez liekas augšanas manifestācijas un taisīja to ar visu dziruma grādu birumu un daudz bija viņiem licies jaukties ar beirutas skapīšiem un man bija vairāki dzīves kuldīdznieki. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |