|
dienvidu koledža izsludina konkursu uz pavāra vietām mēness sasaukšana un sakapāšana ar dienām mēness šis tas skurstenis meklē lielu dzīves draugu un tu esi piemērts kandidāts ja tu esi tava mēness ir sasaucies ar šo slavu un dienas bakurētainos kvadrātos meditē uz to, ka nebija tām slava un miegs ir taisns ir taisns tas kā baranka un mēness ir lieks šeit tam netraucē šedevri un dienas meditētāji meklē mani pa pakalpiņiem meklē pa pleskavas šoseju un dienas ir to visu radīto mīmiku izlaistie gari kas ar taškentu braukā apkārt ar montgomeriju un dienas tam visam ir apspīlēti skaidainas un miegs tam apkārt ir aptecējis kā balagāna suņi un dienas ir beigtas o visa tā oliņa man bija oglīte tev bija krītiņš mēs ar lauzni gājām skalus plēst un daļa manas amonjaka sulas bija izlikta ārpusē kur suņi to tecēja dienas un naktis u dieas bija garas bet aktis bija krītiņi mēs lējām laimes u mums laimējās suņi un dienas bija garas kā ceriņi un ceriņi bija bāli kā brūces u pelēki kā suņi un miegs nāca visam pa vidu ar tik lielu gammu spēku ka man bija vairāki sudraba karagūstekņi ieslodzīti mazos austrumos un man bija vairāki gumijas zābaki u zaldāti un sumpurņi un visi viņi lija lejā pa lietus piesātināto apgabalu un tagad to varēja ienest istabā kā putukrējuma pudiņi un man bija miegs uz diviem gadiem iestrēdzis kabatslakatā un tagad manas mocības bija likvidētas, jo es biju gatavs padoties par piemiņu visiem siluetiem, kas mani izseko un nedod man mieru šajos gabalos u darbi bija atstāti novārtā, jo es nebiju redzējis šo saskanīgo austrumnieku dēku tikai tagad es biju pamanījis, ka visam paviršajam ir savas sienas palikušas nomodā sakārtas un tagad to varēja bosvinēt pa mosfiļm staciju putekļiem un man bija vairāki gandarījuma grādi, kuru šarmantajās biksēs es biju iecelts kā putukrējuma barons, lai gan man nebija savas siksnas ne tik cik ielas manevros sasietas tās atstkatījās uz manu lielo gumijas kolekciju un tagad tam apkārtmērs bija jau saziepēts ar trijiem manekeniem un man bija vairāki dzidrie gumijas zābaku sulaiņi un man bija vairāki dzidrie sunīši biksēs ieķerušies jo viņiem nebija ingmara vecās pudeles un dienas bija vairākos reižu kvadrātos saslaucītas un tagad to vietnieki bija vairākos reižu ganību dambjos saslaucīti un taisījās barot manas pekas ar sulaiņiem kuru augšējās malas bija viņiem likušas sasiet skaudīgos stiebrus un akas ko tas nesa bija viņiem likušas saslaucīt sulaini ar vienu pekainu sulaini pakaļ vienam ziņu dienestam ko es nevarēju nest apkārtmēros, jo man bija ganības tikai vienā siluetā piemērītas un tagadnes pagodinājums tam visam apkārtmērus slogā sasējis slazdos izdējis un revidēt nespējis tas ar savu nekromanceri skraidīja apkārt kā pušu plēsts zēns ar pātagu meditēkām un man bija vairāki dzidrie āboli sasieti azotē, jo es nebiju gatavs to visu atrisināt ar skrāpjiem un gundegas marinādēm un man bija vairāki dzidrie gadarījuma sāļi sasieti skaidrības murātovas dziļajā bedrē es redzu šo skābo patosu, ko tu nes ar skaldni pa miertiesnešu ielu un miegs ir tikai blakusprodukts tam lielajam augšējām slazdam ko es varēju no attāluma novērtēt ar lieko svaru ko mans prieks jau tad bija vedis šurpu un tagadnes rēgi varēja mani saspiest ar skaudīgu pils akordeonu jo man nebija nekas no piedāvātā liegi prātā aizstāvējies un tagad mans prieks jau izsauca skaudību aiz tā virtuves gultas galvgaļa, ko es redzēju beram savas skaudīgās rokas sintaksē un man bija vairāki skudru vāli un man bija vairāki dzidrie salpetri salikti sunīšiem iekšā un gabaliņš ādas manas patiesības virinātāju augmentācijas sudrabā bija vienīgais ko es nevarēju atšķirt no sienas un man bija sudrabs ar skaitliski bagātiem mindzdrava skrāpējamajiem loterijām un meitas bija miega cilvēki salikti un pārcilāti līdz es redzu savā priekšā akordeona mundštuku un tam apkārt lēkā sintakse ar balto augumu sienāžiem un miegs jau tad bija mani sasaucis kopā kā sudraba bultas augumus un miegs ir tas maķedonijas aleksandrs, kas ar karoti skrēja pa priekšu un taustījās vai nebij kāds gundegas bukses salicis skapī pie grāmatām un miegs jau tad bija vairākas reizes nolikts gulēt un ganījās prom no savas skalnes un man bija vairāki dzidrie gandarījuma burti saslaucīti apakšā skudru pātagām un miegs tām bija vaicājis vai nevēlaties skopoties ar saviem grāmatu tārpiņiem un es viņiem atbildēju, ka lietas kursā neesmu par ko ir runa bet ka vienas dienas garumā manas pekles sienas sasiesies apgabalos un radīs dzīvas tēriņa matērijas kurās izkristalizēt sudraba putekūs u tie būs ludzas rajona ziedu laiki kad no boles pagatavos sidraba buktes un manas pakavu pēdas lavierēs pie visiem tēviņiem, ko mans prieks jau tad bija saslaucījis gudrības zaros u nekad nenesa sudrabu prom no visas manas piekusušās aromātterapijas jo mans prieks jau tad redzēja manas pakavu grēdas un nekad nebija redzējis neko sasietu šajos pakavu skaitliskajos augumos un man bija vairāki dzidri karandaši un tagad mani redzēt nevar nekur no viena tā klaudestīnā gumijas rasgaļa, ko es biju redzējis itin bieži tajos auskaros ko mans nesējs redzēja divas reizes pēc kārtas un mans prieks jau tad bija viņam radījis gumijas resnos uzgaļus jo tie viņam cilāja skaidras mārītes likstas un likstenes un mans miegs jau ganījās tik tālu lai tajā saksatītu sudraba plotes un man bija vairs tikai skaidrais palicis pēc ivsa penicilīna izdāļātā krāšņuma un miegs jau ledenēs u leldītēs ledājos un kopējā sudraba kruzuļu lampās lēkāja kā sasietas sienas paketes un man bija vairāki dzidrie sunīši radījuši baigas tādas tautas likuma varā iemarinētas un tas bija vairs tikai sudrabs, kas ar mani sasējās un kas ar skaidro subvūferi gaidīja mani mājās ar klaudestīnu mīlas stāstu u to es labi varu jums izstāstīt kā tas ar manas pravieša čības gandarījumu bija varējis vajadzētu un sudrabs to bija atstājis mājās, lai tam iegaumētu to pašu skaidrības miniatūro auskaru un tas bija viņam licis rediģēt šos skaistos cikliskuma gavēņus bet es to nesitu kā putuplasta grēdu tieši apkārt jo man bija vaicāts vai es neredzu neko svešu šajos auskaros un vai tie neiesperas manas augmetnācijas skaidrajos buratino gabaliņos un man bija vairs tikai skaidrais prātā palicis par tik lieliem gabaliem, ko mans prieka apcirknis bija viņam gabaliņos izbarojis un skraidīja skudru putukrējumos un mans prieks o tā tikai vaajadzības gadījumos rediģēti skaitīja mauritāniajs zosis un gaidīja kad es tās izsviplšu adreses mantojumā un tagad to visu varētu pat iegaumēt ja tam nedraudētu suntažu jura garās sūnas. |
|
redzēt kļūdu pa priekšu un nepieļaut to, ja vien sistēma nav tik sapista, ka gribas pieļaut kļūdu. kur lien, ko dara, pats nezina un citiem nesaka. a kas vispār teica, ka es rakstu divdesmit minūtes? kādam nepatīk, ka es visu laiku pieminu divdesmit minūtes? vienu minūti uzgaidīt? labi es pagaidīšu. atnāk oficients ar akordeonu un es viņam iemetu traukā naudu. sēžu rādu savas zīmes, ne viens neizskatās ieinteresēts, aiziešu pie presītes, varbūt tur kaut kas noorganizēsies. saceļu kājas uz galda un atšķiru jaunāko komiksu sēriju. jūs sapratāt, es esmu privātdetektīvs netīrais niķis jeb dirty dick. nē nu labi princesītēm varbūt vajag ieiet pie daktera dr lai viņas apskata un noslēdz slēdzienu uz papīra lai labi redzams, ka viss kārtībā. man varbūt uzrādīt apliecību? lūk šeit es esmu dzimis, audzis un pieaudzis un netieku vaļā. ar katru gadu ar vien ciešāk tur mani koki. ja tie izlemj mani sūtīt apmācībā, tad sadala man liānas un nodod viens otram, kamēr mani aiznes pāri mežiem uz klosteri augstu kalnos. tur mana slēptā disertācija bija budisms un fašisms, bet man nepietika dūšas savam skolotājam jautāt, vai es drīkstu tādu rakstīt. tad uzrakstīju paslepus un tagad man nav garīgās vadības. es pie skolotāja lidoju moskītu veidā, bet nekur tālu jau laikam neaizlidoju, ja šorīt pieceļos un pie durvīm govs nopļeckājusies un pa visu pagalmu haotiski skraida vistas, govs, bērni, suņi un kaķi. daži griež riņķus, daži ēd gurķus, daži spēlējas saulē, dažiem ir piepūšamās bumbas. tik daudz viesu manā dzimšanasdienā nekad vēl nav bijuši. es nekad neesmu svinējis savu dzimšanas dienu. tad jau nav brīnums, ka neticu savai eksistencei. neesmu atzīmējies un tagad jāsāk, jo savādāk sanāks ziepes. tad nu es tagad svinu savu dzimšanasdienu un man sanesuši krūšu plāksterus. es tik sēžu krēslā un sildos, visiem iet baigi jautri. |
|
punk|ts
neiropanks
panki pret troļļiem. panku un troļļu karš. paga, jāpalasa fuko.
jāiegūglē "download introducing series".
nogaidījāties. nu labi divdesmit minūtes. jāpadzer ūdens. iedzēru ūdeni. man šodien ekrāns vairākas reizes izslēdzās, bet tā nebija mana vaina, es to telefonu nezagu. man darbā piedēvēja zagļa statusu, jo es zagu ūdens pudeles un devu tās zirgiem. man piedēvēja ūdenszāli, jo es izlaidu visas zivis, izlaidu visiem mežazvēriem iekša sun uzcēlu sev māju laukos ar plašiem dārziem un laukiem visapkārt. par manu kārtību maksā zirgi, es esmu tas cirks, par kuru dzied libido spirts. man bija kādreiz divas gaspažas piesēsties atlikušas es viņām uzliku stikla galdiņu ar pudeli šņabja un palūdzu fuko kungu pastāvēt man aiz muguras. viņš jaunkundzes nepārstājot vēroja divas minūtes un tad aizgāja atsēsties blakus istabā. man pašam garastāvoklis nemainījās, jo es biju ieslīdzis dziļā depresijā jeb meditācijā. fuko man vairākas reizes bija teicis, lai nenegativizēju savu noslieci izvērsties vārdos caur to patiesību, ko viņš sauca par būtibas tekstu. es biju pārāk aizrāvies ar mikrorajonu sintēzi, lai pievērstu uzmanību teksta pozitivizācijai, tādēļ es uzsaucu policijas ar sirēnām un liku tām izskaidrot fuko kungam, ka mani te labi ieredz, ka es maksāju policijai labu nodokļu naudu un ka mana villa drīz aizies liesmās, ja viņš nepaskaidros, ko viņš saprot ar to, ka saka, ka man nav izredžu šajā pasaulē jelkad nonākt līdz patiesībai. es gribētu iebilst, kā viņi var pusceļā līdz patiesībai novilkt robežu, ja man šis darbs kļūst nepanesams, es klausos pankus viņi dzer zālīē strītbola laikā un tad iet izkristalizēties savos prāta kambaros, tāpēc es saku, ka esmu neiropanks, jo nekad ne ar vieniem pankiem neesmu skeitojis, bet man bija viens panku draugs tad, kad es izkritu no šūpuļa. viņš mana lidojuma laikā pieliecās man pie auss un iečukstēja - tu esi uzvarējis. visa pārējā dzīve ir kā subtitri atpakaļgaitā. es guļu zālītē un lasu mākoņos burtus, kurus tur atstājušas sprāgušo lādiņu šķembas visas šīs burtu zupas tā ir inde mūs indē, stīven, bēgam un rāpjamies gāzmaskās es tev rādīšu kā vislabāk atkopties pēc otrā pasaules kara, kad mājsaimnieces un tēvi ir pilnīgi saspiesti prātā līdz baltām vēnām, kad rodas panks, kas vairs nevar paciest opresiju no valdības puses kad tā vecākus ir pavērsusi pret bērniem, bet paši vecāki savā starpā nesaprotas, vienojas tikai vienā jautājumā, ka vajadzētu iziet psihoanalīzi, vajadzētu izlīst cīsiņam cauri, uzvilkt zeķi galvā un lekt ar izpletni stūra dīvānā lai ar pistolei līdzīgu priekšmetu ieietu apakšējā stāva veikalā un paņemtu kasi, atnāktu pie sevis mājās apsēstos krēslā atvērtu aliņu un ieslēgtu tv, lasītu tv ziņas un skatītos kas cikos ir un gaidītu to stundu un tad sāktos ar reklāmas pauzēm un diktoru uzslavas saucieniem un tikmēr ārpusē pasaule rit savu gaitu bet nozombētais zobārsts ārdās pa krūmiem un kādu varo un galina. es attaisu vēl vienu aliņu un izlasu preses relīzē, ka mums piešķirts glamūrs, katram iedzīvotājam tiks izsniegti trīs centneri glamūra to varēšot izklāt pa perifēriju un darīt to ar sirdsapziņas palīdzību radīt sev apkārt glamūra spalvu un būt glamūrīgiem pret citiem kā jau ar sertifikātiem bija tos var viens otram pārdot tad panki ātri iemainīja pret aliņiem un gāja peļķē sēdēt lija ārā viss parks slapjš panki slapji koki slapji un zāle slapja kad lietus pārstāj līt sāk pūst auksts vējš un koki dreb un zāle dreb un panki dreb bet kāds atnes sērkociņkastīti ar zāli un panki ņemās sildīties un aizpīpē un kūpina slapjas drēbes un zobi klab ka tik neiestājas slikts trips ar plaušu karsoni un dispenseri kur māsiņa liks gulēt gultā septiņas dienas un jau trešajā dienā nāks tev sūkāt jo tu esi tāds omulīgs panks, bet viņa grib pieskarties wild side un mēs tad sēdēsim uz soliņa zem slimnīcas logiem pīpēsim cigaretes dzersim aliņus un gaidīsim, kad tev būs pastaigas laiks, jo mūsu taimeros būtu sametušās sprūdes un laiks būtu sastrēdzis mūsu deguna spalvās, mēs izšņauktu kreiso nāsi un uzšautu viens otram pa tāsi, mēs būtu normāli deģenerāti. tad mēs izšņauktu labo nāsi un mēs būtu sarkanā armija gatava ieņemt slimnīcas ēku paņemt ķīlniekus un ar mārīti ķīli no mākslas akadēmijas iznākt klajumā, kur sarkanā armija būtu izklājusi deķus kur mums piesēst un nomainīt zeķes, jo viss salijis slapjš un baigi nāk miegs turpat troksnim pa vidu mēs apgultos un gulētu nemierīgu miegu. |
|
|