 | Feb. 4th, 2013 @ 09:33 pm  |
|---|
punk|ts
neiropanks
panki pret troļļiem. panku un troļļu karš. paga, jāpalasa fuko.
jāiegūglē "download introducing series".
nogaidījāties. nu labi divdesmit minūtes. jāpadzer ūdens. iedzēru ūdeni. man šodien ekrāns vairākas reizes izslēdzās, bet tā nebija mana vaina, es to telefonu nezagu. man darbā piedēvēja zagļa statusu, jo es zagu ūdens pudeles un devu tās zirgiem. man piedēvēja ūdenszāli, jo es izlaidu visas zivis, izlaidu visiem mežazvēriem iekša sun uzcēlu sev māju laukos ar plašiem dārziem un laukiem visapkārt. par manu kārtību maksā zirgi, es esmu tas cirks, par kuru dzied libido spirts. man bija kādreiz divas gaspažas piesēsties atlikušas es viņām uzliku stikla galdiņu ar pudeli šņabja un palūdzu fuko kungu pastāvēt man aiz muguras. viņš jaunkundzes nepārstājot vēroja divas minūtes un tad aizgāja atsēsties blakus istabā. man pašam garastāvoklis nemainījās, jo es biju ieslīdzis dziļā depresijā jeb meditācijā. fuko man vairākas reizes bija teicis, lai nenegativizēju savu noslieci izvērsties vārdos caur to patiesību, ko viņš sauca par būtibas tekstu. es biju pārāk aizrāvies ar mikrorajonu sintēzi, lai pievērstu uzmanību teksta pozitivizācijai, tādēļ es uzsaucu policijas ar sirēnām un liku tām izskaidrot fuko kungam, ka mani te labi ieredz, ka es maksāju policijai labu nodokļu naudu un ka mana villa drīz aizies liesmās, ja viņš nepaskaidros, ko viņš saprot ar to, ka saka, ka man nav izredžu šajā pasaulē jelkad nonākt līdz patiesībai. es gribētu iebilst, kā viņi var pusceļā līdz patiesībai novilkt robežu, ja man šis darbs kļūst nepanesams, es klausos pankus viņi dzer zālīē strītbola laikā un tad iet izkristalizēties savos prāta kambaros, tāpēc es saku, ka esmu neiropanks, jo nekad ne ar vieniem pankiem neesmu skeitojis, bet man bija viens panku draugs tad, kad es izkritu no šūpuļa. viņš mana lidojuma laikā pieliecās man pie auss un iečukstēja - tu esi uzvarējis. visa pārējā dzīve ir kā subtitri atpakaļgaitā. es guļu zālītē un lasu mākoņos burtus, kurus tur atstājušas sprāgušo lādiņu šķembas visas šīs burtu zupas tā ir inde mūs indē, stīven, bēgam un rāpjamies gāzmaskās es tev rādīšu kā vislabāk atkopties pēc otrā pasaules kara, kad mājsaimnieces un tēvi ir pilnīgi saspiesti prātā līdz baltām vēnām, kad rodas panks, kas vairs nevar paciest opresiju no valdības puses kad tā vecākus ir pavērsusi pret bērniem, bet paši vecāki savā starpā nesaprotas, vienojas tikai vienā jautājumā, ka vajadzētu iziet psihoanalīzi, vajadzētu izlīst cīsiņam cauri, uzvilkt zeķi galvā un lekt ar izpletni stūra dīvānā lai ar pistolei līdzīgu priekšmetu ieietu apakšējā stāva veikalā un paņemtu kasi, atnāktu pie sevis mājās apsēstos krēslā atvērtu aliņu un ieslēgtu tv, lasītu tv ziņas un skatītos kas cikos ir un gaidītu to stundu un tad sāktos ar reklāmas pauzēm un diktoru uzslavas saucieniem un tikmēr ārpusē pasaule rit savu gaitu bet nozombētais zobārsts ārdās pa krūmiem un kādu varo un galina. es attaisu vēl vienu aliņu un izlasu preses relīzē, ka mums piešķirts glamūrs, katram iedzīvotājam tiks izsniegti trīs centneri glamūra to varēšot izklāt pa perifēriju un darīt to ar sirdsapziņas palīdzību radīt sev apkārt glamūra spalvu un būt glamūrīgiem pret citiem kā jau ar sertifikātiem bija tos var viens otram pārdot tad panki ātri iemainīja pret aliņiem un gāja peļķē sēdēt lija ārā viss parks slapjš panki slapji koki slapji un zāle slapja kad lietus pārstāj līt sāk pūst auksts vējš un koki dreb un zāle dreb un panki dreb bet kāds atnes sērkociņkastīti ar zāli un panki ņemās sildīties un aizpīpē un kūpina slapjas drēbes un zobi klab ka tik neiestājas slikts trips ar plaušu karsoni un dispenseri kur māsiņa liks gulēt gultā septiņas dienas un jau trešajā dienā nāks tev sūkāt jo tu esi tāds omulīgs panks, bet viņa grib pieskarties wild side un mēs tad sēdēsim uz soliņa zem slimnīcas logiem pīpēsim cigaretes dzersim aliņus un gaidīsim, kad tev būs pastaigas laiks, jo mūsu taimeros būtu sametušās sprūdes un laiks būtu sastrēdzis mūsu deguna spalvās, mēs izšņauktu kreiso nāsi un uzšautu viens otram pa tāsi, mēs būtu normāli deģenerāti. tad mēs izšņauktu labo nāsi un mēs būtu sarkanā armija gatava ieņemt slimnīcas ēku paņemt ķīlniekus un ar mārīti ķīli no mākslas akadēmijas iznākt klajumā, kur sarkanā armija būtu izklājusi deķus kur mums piesēst un nomainīt zeķes, jo viss salijis slapjš un baigi nāk miegs turpat troksnim pa vidu mēs apgultos un gulētu nemierīgu miegu. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}