|
- borderline personality ir kad cilvēks baidās no pamešanas, viņam ir vajadzība pēc emocionālas pieķeršanās, nepastāvība.
- tas jau tāds ērts stāvoklis. protams, jāņem vērā, ka cilvēks nevar tur neko efektīvu darīt. tas prasa pēc līdzcietības.
- man liekas lielāka saprašana būtu pateikt, ka tas prasa pēc palīdzības, sapratnes, respekta, nenoliegšanas.
- ja es esmu viss nepareizais, tad esmu gandrīz izsmelts.
- kas notika tālāk?
- es kļuvu cits.
- tas ir kāds iespējams jaunums, no kā tu baidies? priekš b.p. ir izstrādāta dialektiskā uzvedības teorija, ietver standarta kognitīvas uzvedības tehnikas emocionālai regulēšanai, realitātes testēšana, nosakot distresa tolerance pret stresu, lai pieņemtu pret ko ir distress. saprātīga apzināšanās, kas ņemta no budistu meditatīvajām praksēm. atbilstoši diagnozei pielieto attiecīgas budistu tehnikas.
- es jūtos vainīgs, ka tu nevari atļauties teoriju terapiju
- hh.
- es nez kāpēc nekad neesmu juties nabadzīgs, izņemot to reizi, kad paliku sēdēt mašīnā kādā pagalmā, kad vecāki ar brāli un māsu aizgāja uz kafejnīcu, es teicu, ka es negribu justies kā bomzis.
- man vienmēr bija kauns no mammas. kad viņa bija jauna, viņa bija tieva un smuka, tad viņa kļuva fiziski riebīga, bet arī kauns no uzvedības un kustībām.
- man ir grūtības saskatīt pamatvērtības, varbūt tāpēc, ka cilvēku kategorija, kas man ikdienā ir apkārt, ir vai nu ar mani nesaistīta vai arī kādas zemākas klases, kas neizrāda nekādas izsmalcinātas prāta spējas. es nevaru nevienu kritizēt, jo tad sanāktu kritizēt visus. visjēdzīgākais šķiet būtu kritizēt sevi. tad kad es rakstu un tad runāju tam pašam ir dažādas nozīmes. runājot, ja es nolasu uzrakstīto, tad es savā balss tembrā iekļauju ironiju par teikto, bet raksti es šādu ironiju pārsavarā neizmantoju. tomēr rakstītam vārdam arī līp klāt kaut kādas intepretācijas. tad jau sanāk, ka būtu jāizsakās pēc iespējas skaidrāk un nepārprotamāk.
- kas lieto arī lietot kaut kādus banālus terminus.
- tas savukārt rada ievērojamas grūtības un draudus.
- izveidotajai personībai. zin, cik es esmu kautrīga? ka es esmu sākusi sarkt darbā. man traumētais prasīja, vai tu esi laimīga, vai tu esi laimīga? un tad es nosarku. parasti es ignorēju, kad komplimentus saka.
- bet tas jau nebija gluži kompliments.
- nē. vienreiz es nosarku, kad es nometu glāzi. tas man likās reāli smieklīgi, es nosarku.
- es atkal man liekas dažreiz palieku bāls. tad kad no dusmām acis pārgriež vai... vai kad norij kaut ko.
- man liekas, ka tu no dusmām pārgriez acis, tu izlaid dzīvību.
- kaut kas tur ir tāds, ko nevarētu nosaukt par produktīvu.
- man nepatika iesaistīties kopējā vērtēšanā, man nepatika vērtēt kaut ko. visu laiku notiek stulba vērtēšana. tāpēc man neveidojas viedoklis, lai gan es biju pārliecināta, ka vērtēšana ir stulba. visu laiku bez apdomāšanās izdara vērtēšanu un tad jūtas pārliecināti. es jutos nepārliecināta par sevi, jo es tos vērtējumus neoslēdzu.
- es vispār kādreiz uzskatīju, ka domāšana par citiem ir grēks.
- man liekas es biju diezgan taisnīga, jo man likās, ka man nav tiesību domāt par citiem, jo es biju ievērojusi, ka to ko citi domā ir šits, es pieņēmu ka citi arī ir saprātīgas būtnes un ka citiem nav tiesību par mani domāt.
- ar laiku nācās pieņemt kaut kādas vērtības, kas iepriekš bija nepieņemamas. kaut kādu triku rezultātā. vai arī vienkārši noguruma rezultātā. tā rīkojas vāji cilvēki.
- kādas vērtības, es nesapratu.
- kaut kādus uzvedības normas vai pat veselus modeļus. kaut ko pārņemt no citiem, lai vieglāk dzīvot. dzīvot nē, bet vieglāk iet pa ielu. un tagad vienlaicīgi ar to vieglākumu ir arī vainas un zaudējuma sajūta.
- un apspiestības. vismaz man ir apspiestības.
- kopējā kaut kādā redzes lokā ir svešas gribas graudi. vairs nejūtos kā savas telpas valdnieks. nākas šķirot graudus, kas nezin no kurienes nākuši un nezin kur iet. būtībā esmu nosēdināts fabrikā šķirot kaut kādas detaļas. |
|
- man darbā nekad nav bijis kolēģis ortodoksāls ebrejs. man apkārt ir tikai kaut kādi popkultūras vērtību pārstāvji. es esmu kā vērtību gaļasmašīnā, kas maļ, maļ, kamēs esmu kļuvis par cīsiņu.
- šizoīda personība varētu būt veidojusies no primāras uzticības sajūtas trūkuma. šizoīdās agresijas un naida izpaušana drīzāk atstāj indivīdu pasīvā un atsvešinātā stāvoklī. notiek depersonalizācija, derealitāte, realitātes uztveres traucējumi, novērots, ka dažiem ir izeikta nesaprašanās ar pazīstamām lietām un saprašanās ar nepazīstamām. persona eksistē sapņu veidojumā, izveidojas nepatiess pats, nepatiesa personība, izveidojas, lai varētu veiksmīgi tikt galā ar dzīves notikumiem. veidojas nepatiess ego spēks, nepatiesa pašapziņa. patiesais pats vienmēr paliek apslēpts un cieš, viņam trūkst pieredzes. man liekas kas tev arī atbilst, ir ka indivīda sasniegumi ir neautentiski un nav uzslavas vērti. man liekas ir kaut kas tevi raksturojošs. es vienkārši zinu, ka tev arī nepatīk, ka ir kaut kādas kategorijas. man liekas, to var izmantot jēdzīgā veidā, no kategorijas izņemt informāciju, nav jāpaliek kategorijā, vienkārši izmanto iespējas.
- tas jau izklausās pēc vesela projekta. interesanti zināt, kas notiks ar to līdzšinējo personu, vai viņa izzudīs, vai viņa izrādīs kaut kādu pretestību, ka negribēs padoties.
- nav nepareizi domāt, ka tā izzudīs, bet varētu būt smagi to pārvērtēt. beigās tev būtu jābūt tikai ieguvumam. personība būtu savādāka, varētu vairāk darboties. analīze ir kaut kādā ziņā ir bīstama. ne visiem tā ir piemērota, jo tā noved līdz pamata stāvoklim, kas bieži ir infantils un emocionāls, bet ja tam tiek pāri, pārstrādā, es nezinu kā to visu daru, bet ja tam tiek pāri tad eksistencei jābūt pilnvērtīgākai. mana terapija vislaik izjūk, jo vislaik kaut kur jābrauc prom. man nav bijusi pietiekama informācija. es nebiju īsti gatava vai terapeite nebija īpaši veiksmīga. man nepatika, ka man bija terapeite sieviete, jo man vispār sievietes nepatīk, bet likās nepieklājīgi prasī vīrieti. ir svarīgi, ar kādu terapeitu tu vari sastrādāties. man vienmēr ir licies, ka man vajadzētu tādu pavecāku vīrieti.
- laukos dzīvojot jau terapeita iespējas nav tik pieejamas kā dzīvojot pilsētā.
- un strādājot.
- tagad mēs aizbrauksim uz laukiem uz pāris mēnešiem un tad atkal būs kaut kur jābrauc pelnīt nauda. un kad tad būs laiks terapijai. bet varbūt mēs gluži laiku neizniekosim. varbūt mēs pašrocīgi kaut ko noskaidrosim un tad varbūt vēlāk kaut kad radīsies iespējas pievērsties terapijai
- man liekas tā ir neslikti domāt, tas ir motivējoši.
- tas sola kādu attīstību. tas nenozīmē iestigšanu vai atteikšanos no attīstības, risināšanu.
- mums nevadzētu pieļaut kļūdas, kādas varbūt citi pieļauj, kad nerisina neko. ir novērots, ka citi dzīvo neapzinātās ciešanās, ka tāda dzīve, bet īstenībā, es nesaku, ka nav ciešanas.
- daļa no tām ciešanām ir nevajadzīgas. ar kādu nebūt informācijas daudzumu tās ciešanas var atrisināt. kas varbūt dod cerību, ka var atrisināt līdz apmierinošam līmenim. |
|
|