|
cirks ir atbraucis, bet raugs vēl guļ
cel augšā savu pakaļu tu rabarbera kāt
tu draudzīgs esi tad kad es
tev saku, palīgā
dod roku buču dod man soda mēru
es likšu tevi mierā tiklīdz
tu rabarberu plaušās sēsi
tu sētnieks brētliņa tu dundega knukse
esiet sveicināti jaunie sētnieki
mūsu jaunā sezona būs īpaši tīra
mums ir jāievēro personīgā higiēna uz visaugstāko standartu
mēs tiecamies
laidiet vaļā suņus kas grib skriet
mēs esam ledus laikmeta prāti
mūsu saujas ir labs trauks lietum
bet mutē var turēt gārni. |
|
vestibilā gulēja līga ar portfeli zem galvas un fufeli prātā, tāda visai eifēmiski temperamentāla
nulleim nekad nebija laika iziet identitātes apskati, viņš vārījās nihilismā un ultra vestibulāros identiātes elitārismos
caurbirušie bandīti matus plēsdami un tamponus durvīs bāzdami
integrē pozēšanu erātiskās tantēs, kas vēdinās ar dibenplāniem, pozē piešķirtajos veltnīšos
nulle gribētu rīsus un eglīti, gliemežu urnu, ornamentu un lauvu velosipēdu
tūkstošgadēm ilgi laiciņš tāds birdens bijis, nulle sēž konduktora krēslā. |
|
draugi domā ka es miris
ienesiet draugus greznās glāzēs
es gribu skatīties uz viņu zābaku stulmeņiem
viņu lakotā melnā āda mani šedevrē
es gribu jūs uzaicināt uz deju, lēdij
un jūs madmazel, es drīz ieslēgšu rāciju
miegains šis rīts, kad tieši mosties laiks
kad iepriekšējā vakara balle nav bijusi nekāda lētā
nekāda dzīvokļa tarakānu ballīte
ar diklofosa fasādēm
bet gan balle greznā pilī, mansardā ar sulaiņiem un dārzniekiem
ar virtuves personālu, istabenēm, garderobistēm
jā par to visu maksā mans mantojums
padodiet zirņu karieti es aizbraukšu uz ezeru ieēst pastēti
es gribētu jums pabērt dzeju no šī greznā izdevuma
es gribētu starp gulbjiem gulēt
tie ar saviem stipriem spārniem mani turētu virs gultas
un es naktszeķēs klunkurētu pa mēnesnīcu
un man birtu ārā zobi, es izdiltu kā kaucošs cietais disks
izlidotu pa rācijas perimetru jūs mani līdz rītam savāktu
līdz brokastu laikam es jau būtu gatavs lidot
transatlantiskā lainerī pa okeāna dubļiem
man kajītē būtu viena lieka mākslīgā kāja
un priekš rokas man būtu sagādāts spieķis
dārgumu lādē būtu vairākas apģērba kārtas
un citā kastēs mobilā cepuru kolekcija
es izietu uz klāja un sāļais vējš saceltu ažiotāžu
mēs iebraucam jaunajā pasaulē. |
|
cukura cilvēks uzsāk ciklu, kas nebeidzas
kāds no visiem šiem stiklu kopumiem rada vislielāko rādiusu
un vai no ziloņiem var sagaidīt cirku, ja to metronomi lēkā
gaidīja sienāzis ar garo stabuli tam apkārt bija mājas no betona
redziet šajās cukurbiešu vagās žagas un mazie insekti dejo
dejo skaistas akupunktūras un dejo vienas pašas zeķes
bez tango sēklām šajā mežā var atrast arī ežus
un stārķus ar knābjiem kā ceļarādītāji, kas apmīž citus stabus
apgāna ar filcu un mazajā filca ciemā visi ļoti uzpasējas no žults
kas kā tarakānu ēdnīca uzgriež muguru cirvim
un dāsnos rododendros apgrozās pie stacijas
pie likteņa, kas upē bridis ar ugunsdzēsēju brigādes pulkvedi
miertiesnesi skarbākais no skarbākajiem skābeņu stāds
ir izrādīts visos plašsaziņas līdzekļos
kāda tad vēsts tiek veltīta no viena maza kantora
masām
šīm vienmēr brieduma gados nonākušajām tantēm
kas ar tantriskā seksa palīdzību valda pār morāles ārēm
pār mītisko klauvi pie durvīm
un mūžīgo stāju pie radiatora bez pūlēm bet ar putekļusūcēju. |
|
torņkalnā redzēju baltas apenes, kas aptinās ap gurniem un neievēroja manas potītes, kas bija mājas lapsām, bet lāči kā dzivnieku pasaules aizstāji pa miskastēm rakņājās un redeles no gultiņas izlauzuši laižas bez cimdiem pa trosi no otrā stāva visas rokas dzelzs skaidiņās zem ādas kā vaļi ar spiciem uzgaļiem ir mani nogādājuši pie baterijām, bet viss tas neatskaita manas sazāļotās dienas, kas ar izpletni nolaižas pār ādažu debesīm nekāda londona ņujorka vai singapūra nekad nestāvēs priekšā mazām durvīm pa kurām ienāk nekas itin nekas tukša vieta varētu teikt bet tomēr tas ir mazs ciems kurā ir karpu dīķis un ar to pietiek lai to aizbērtu un uzceltu māju uz viena sāna, bet es esmu akupunktūras speciālists stažējies ārzemēs un tagad itin labi varu sev nopelnīt iztiku visiem lieku lielos likopodija blokus un dzeru konjaku pa vakariem vai arī esmu bezpajumtnieks un uztraucos tikai par to lai dabūtu kaut ko apēdamu un pārējā laikā pavadu saspīlētās attiecībās ar poliklīnikas personālu ar slimnīcas privatizāciju un pikantiem jociņiem rajona skolā kas izaugusi no pārauguša barbiturāta līdz saiešanās maršiem tieši zem deguna divpadsmitstāvenei, bet es nevaru lekt no viena stāva uz citu man jāiet pa trepēm un jālasa jāņogas jāskatās uz dārziņiem no augšas un uz skolu jāskatās caur gauju, lai gan to visu nevar ar diviem metriem nomērīt es celšu šeit visgarāko gaisaskrāpi un ko tur mākoņos darīt es vienmēr esmu zinājis ka robežas iet taisni perpendikulāri gaisā un kādi tad ir ādaži mākoņos? |
|
tas bija cita laika prāts kas atnāca ar daiktu, bet nevarēja viņš īpaši labi redzēt nedzirdot un skandinieku bandas ar gaismas likvidēto stabuli mēness lēkā uz augšu. es nestabili apzinos man piparmētra krūtīs logi raustās sejā skan radio nedienas ar uguntiņām mielasts uz cienasta galda parādās vīnogas apelsīns un papīra salvetes jūs jau būsiet noticējuši skalbes pasakām nekad nevar redzēt ganību dambja aukso lilasti strupeni siekalu mālus mūs ielika aplokā un apkārt lokam bija apelsīna dzija. vai kaut kas tāds es nevaru apgalvot, ka lielais veikalnieks likvīdi bija maksāspējīgi lieki un bankrotāli visi pa biezokņiem izblandījušies un apraduši ar klaudzieniem pie durvīm tas jau dzenis skaita pastardienas nedienas un smieklus siekalu dzija mīzīgs noskaņojums skurbulis stalaktīts biezeņzupa skursteņa pantomīms laikam jau tā tas saucās mazliet šaubas viena deva šaubu viena deva litra pudeles un kaut kas ar ko uzkrāsot acis. |
|
manu līdzšinējo darbību var raksturot kā - bāž batutu mutē. kad esmu sastrukturējis psihi uz pagaidprojektu tādu mājiņu kā uztaisa, pirms taisa īsto māju, pagaidmāju, kurā dzīvo ar elektrību un karsto ūdeni un ceļ blakus lielāku māju, īstu māju. tādā barakā es dzīvoju ar žurku. ieva nav žurka. es sēdēju gultā un teicu agni binder visu laiku kamēr sapratu, ka vispatīkamāk ir, kad saka priecīgā un mierinošā balsī. tad es teicu ieva tādā veidā, bet tad man novērsās uzmanība. man ir iekaisušas plaušas, inflamētas, bet es domāju, ka izretinot pa dienu cigaretes varētu uzlabot plaušu stāvokli. es vēroju savu ķermeni, jocīgs tāds. elpvads arī tāds aizsmacis, bet tās tādas iedomu kaites no ilgas sēdēšanas uz vietas. kad izkustēsies, tad būs labāk, tad varēs labāk novērtēt situāciju. savādāk kā šonakt, tik satraukti sapņoju, ka piecēlos un nodomāju labāk jāaiziet uzpīpēt lai nomierinātos. man tā pirmo reizi bija. pēc tam pamodināju ievu un izstāstīju sapņus. kas vēl tāds. šodien uzzināju par martinuez kā viņš kļuva populārs dienvidāfrikā pašam to nezinot, bet detroitā viņu tik ļoti neviens negribēja atzīt, ka viņš uz skatuves nošāvās, bet ne gluži. kautiņš uz skatuves gan bija, viņš gulēja starp auto riepām, suņiem un netīrumiem. staigāja tikai melnā un tas viņu nemaz nenospieda, jo viņš nebija latvietis. |
|
puņķutapa un viņa dzelme. |
|
|