| January 5th, 2013 |
|
aleksija ar agrafiju gāja pa mentālo hospitāli un dega viņiem iekšā visādas prāvas ugunis. aleksija ar agrafiju staigāja pa mentālā hospitāļa gaiteņiem un lidoja putni iekšā, bet viņiem tur nevajadzēja būt jo māsiņa īpaši norādīja, ka te ir mierīga teritorija, kur neviens nevienu netraucē, tad mēs mēģinām sadzīvot, lai gan gadās arī starpgadījumi. kad aleksija ar agrafiju staigā pa gaiteņiem, tad ir jābūt īpaši piesardzīgiem, jo tiem abiem skuķiem ir baigi jodelīgā agresija, bet to jau es kā tāds vecs perdelis saku, viņas jau vispār ir normālas, es par viņām neko nezinu, tikai gribēju uz sevi pievērst uzmanību, bet tā jau nepieklājas darīt, tādēļ es labāk paklusēšu. kad aleksija ar agrafiju staigā ar karafi un stiklu, tad visi labi zia, ka jāliek logiem priekšā restes. kad aleksija ar agrafiju staigā pa zilo sienu, tad visi zina, ka jāliek rokai priekšā linu mielasts. viesi sasēdušies neveikli un stīgi kā jau jaungada ballē pienākas un tikai jēkaba mazais dēls šņakarējas pa galdu, kaut ko velk nost un kaut ko tur cilā un grūsta. agrafija ar aleksiju ienāk pie mums pasēdēt un mēs viņām uzjaucam kāršu kokteili un ieliekam ziedus plašu atskaņotājā. mēs ar aleksiju ar agrafiju sadzirdam kādu nākam un nospiežam lifta pogu, kas mūs aiznes izplatījumā. mēs ar aleksiju ar agrafiju vēl jums atrakstīsim kādu vēstuli no tiroles. |
|
aktantes mani pierunāja. tās nav tantes ak vai kas tamlīdzīgs, tās ir aktantes, paskatieties vārdnīcā. tad viņas mani pierunāja pārtulkot ulisu, bet es to apņēmos darīt tikai nosakot, ka rezultāts būs literārs plaģiāts. tas ir nevis kaut kas nofenderēts, bet gan pilnīgi jauns radīts plaģiāts tas būs tāpēc, ka tas nebūs pierakstīts. jā jūs uzminējāt es uz austiņām klausīšos ulisu un diktafonā pa taisno tulkošu, jo man nav desmit lieki gadi kurā viņu iztulkot, man kā nekā ir jāstudē lingvistika, bet skola ir pirmajā vietā, tādēļ ulisu tulkošu brīvajos brīžos to laikam sauc par podkāstu uzliku uz diktafona programmu kas tos failus uzliks uz inerneta un tad viņus varēs klausīies pleijerī tā ka arī savs iesaiņojums būs būs sava nakts pasaciņa un jāiemācās tikai tāds labāks tonis kaut kāds mierīgs un veldzējošs saudzējošs un kāds bet nesolu nezinu kā būs ar to manu temperamentu vispār solīt nevaru jā jo nezinu vai esmu savas gribas autors dažreiz šķiet ka esmu jau kaut ko ne tā salodējis vai kas tur un ka tagad jau tikai tāds kiborga ēna skrienu pa tumšo diennakts daļu pa mūra sienām pa ielu sienām vispār jāapēd prjaņiks un semuškas nopirkām un balzamu pēc tam ievai atkal sāka tecēt asinis pa degunu no pārdzīvojumiem. |
|
ženšina vam čevo. ja že gavarila gavriilu ivanoviču što takoita i takita bil tuda i tuda tufta kaut kāda bija tā mannā putra kas šopēcpusdien lielā rozā masā nolaidās pār ecēšām lai gan man viena ola ir rozā un otra oranža es nekad nezinu kura ir kura jo viņas rotē kā olas ir ārī jārotē kā to māca katrā bufetē ka jaunākās iestumj dziļāk bet vecākās paceļ uz priekšu lai uz pirkstiem var aiznest līdz krāsnij bet tur jau divi soļi līdz ēdāja šķīvim un tad var skatīties kā atstātas dakšiņas un teikt redz kā mēs labi dzīvojam dzīve ir nodrošināta pārtika parādās uz šķīvja un mums tiek izsniegtas svaigi ražotas preces un luksuspreces un tas ir tas barters ko mēs saņemam apmaiņā pret mūsu laiku atlikušo laiku mēs veltam šī bartera augļu baudīšanai ka pret rītu jau atkal jāiet dienēt lai iegūtās mantas nekad nezaudētu savu spīdumu tās nomainot to var panākt nemanot daudzi nepaman. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |