|
plāksterus pasūtījāt un tie atnāca ar savu dvašu, lai gan dvaka labu laiku nostāvējusi augšējos plauktos bija apmatojusi un tās dzīslās plūda auksta duļķe. no rokām norasojis podiņš un zods izlikās, ka krāso kaut ko nevietām sastaigātu un tās pēcgarša liecināja sienu slīcināja un gaišos apvidos aizvakar un šodien. no miega tas izskrēja kā pēdējais muļķītis laiski dancoja pa piebristo istabu un gaidīja gaišākos pārus. mierīgajā aukstumā vēdinājās ganības un aizklaudzēja kāds citroniņš māņu un strāvas iekonservēts tas leca augšā un staigāja pa priedēm un gaidīja verandas nāsis atveramies. tas sastaigātais tas skaidri pateiktais un augstumā salāpītais tas lecējs kas no vienas vietas saspiests gar trosēm un vēdina merinstrumentu auklas. aizsieniet tēmeklim actiņu miklu partitūru tam sniedziet un skaliniet apputekšņoto augumu mēs leksim pakaļ skarbajam skurbulim mēs leksim patvaļus logos |
|
man viņi lika domāt padomāt sadomāt atdomāt aizdomāt domāt man īpaši nepatīk it īpaši ja domā manā vietā maģija es uztaisu puzuru un tas skaļ laukus šķeļ traukus tu turi rokās putukrējuma zirni es ar lielgabalu tur rokturis tur saskaldītu pili metamais kauliņš ir zemes ass neies jau pieplakt pie ledus strūklas neskries ar galveno padzerties rūsu bet gan pienu padzerties tas un nieks ir miegs ir sniga pēdīgi esiet sveicināti rudens svētdienā, izņemot arti. |
|
Eto_silo baigi jokojas latest posts. |