| December 31st, 2012 |
|
dirižablis skalda pakas vienu paku skalda tas ko nenosauksi par neko. filca zābaks stumda malku saskalda tas apostrofu meklē tas nemeklē tas skalda malku apostrofa kalns. ilgviļņi meklēja mūs visās sētas drānās mēs meklējām drānas visur kur to nebija es biju atnesis uz zābaku fabriku mazo aumaļu standziņu un tagad tas viss izskatās pēc situacionisma lai gan tas nepieder pie lietas kauliem man bija viens zābaks aumaļā es viņu arī atcerējos pāri visam ierobežotajam un tagad tas bija visiem iemeties zirgos un tas viss bija visiem iemeties zirgos lai gan es to saprast nevarēju mēs bijām gandarīti, ka lietus ir pārstājis mums uzticēties un sataustījis dzīves apgarotību ar taisno izvalbītāju skroti un taisījās vest mūs mūžos kā peldbaseinu apmierinātie atriebēji, lai gan mēs to lieti noderēt nepaspējām tomēr tas bija visam labi iemūžināt licis šos skaistos torņkalna ornamentus un tas bija vairs tikai lielajā villainē, ko nekur jau tas nebija arī tik lielos lindrakos iepakots ka tas izskatījās pēc lielā lāča ko uzsien uz troses un laiž piektā gadsimtā iekšā jo tam ir lieliska baterija un taisns ir tas viltnieks, ko atnes mēness ar balto augumu un aiznes mielasts ar visu presi ko nebija tam pat lāgā lasīt iemācījis un taustījās lielajā augumā kā prēdelis mēs viņam ievainojām gadskārtas siltumu mēs bijām lieliski sagatavoti tam lai mūsu vista būtu galvenā šajā skandālā un tagad tam bija pat tāds kā plāksteris saziepēts uz visiem ievainotajiem un gadījās pat arī tā ka mielasts bija viendabīgs un taisīja plāksteru ar balto augumu un tagad tas bija visiem iemūžināts šajos starpgadījumos un miegs bija pārnesis mājās salātus un to bļodas lai gan man pašam tas nešķita skaidrs darīt tā bija licis kāds kungs ar nazi un daudz bija pavilkts apakšā diviem džemperiem un zeķēm bet nelikās nemaz tik slikti ka skrotis lamā mielastu ar bezcerību mielasta grīstītē un skaitījās verandas valdoņi mielasta brīzītē un tagad tas skandināvs jau bija vaicājis tik daudz balto augumu ka nebija ko iemarinēt. |
|
griezīgas skaņas ietver sevī drosmi un tām apkārtnes nodrošināšanai nepietiktu ar galveno apdrošiātāju, jo tas ir vienīgais mantojums, ko pēc maiguma varētu izvērst skaitlī. es arī biju iedarbinājis kādu garāku skaidrojumu, jo miegs ir tas pats sultāns, ko neviens nedrīkstēja uzurpēt, bet kam gribējās dienu pavadīt mierā un stabilitātē. miegs ir taisns pret visa un visu un miegs vairo skarbo. |
|
jautri iet šais gaišajos auglības manevros un aiznesa savas stīgas tik tālu, ka negribējās tērēt nekādas baisās auskaru dzīslas, lai gan manas patiesības skāde nebija vēl divas reizes paģirās smeldzējusies bet ganījās skaidrajos auskaros un taisīja skursteni un tauvas ar ganību birstalām miegs jau pārdalīts un taisās briest no vienas ežiņas uz citu un tagad taisās ar visu bijušo auglību par vienu drošo taškentu atņemt man manierīgumu, lai gan tas bija visam iemūžināts itin daudz to jau nevarēja pārdalīt ar vienīgo. |
|
mērvienība ir tāds skūpsts, ko aizskar ar balto auskaru un tas ir mūsu vērienīgais daudzsološais skata pilārs, ko aiz viena tramvaja var panest tālāk. |
|
mēness ievācās šajos skaistajos graustos un atnesa manas prasmes, lai tās atnestu ne tikai manas baumas un taisnās iezemiešu skaistās baudas, bet arī gandarījumu, ko es nebiju sanesis šajos baumu skandālos tik tālu, kā tas bija mani iepriecinājis ar gaismas trūkstošo baiļu agregātu un miegs jau tagad bija maisījis taisīšanos šajos skropstu auskaros ar mani tas bija visiem iemarinējis daudz dažādo skandinieku bīstamību u taisīja to apkārt kā skūpstītais tas bija mani sapratis. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |